Saeima šodien noraidīja Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projektu, kurā piedāvāts noteikt, ka iedzīvotājam ir tiesības vēlēt tikai tajā vēlēšanu apgabalā, kurā viņš ir reģistrēts.
Saeimas vēlēšanās vēlētājus arī tupmāk nepiesaistīs noteiktiem apgabaliem (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šo likumprojektu atbalstīja 18 deputāti - Solvita Āboltiņa (V), Viktors Valainis un Reformu partijas pārstāvji, pret bija 56 «Vienotības», «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, «Saskaņas centra», Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, kā arī deputāts Dāvis Stalts. Savukārt balsojumā atturējās Jānis Junkurs, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa un Jānis Upenieks un vēl 13 deputāti balsojumā nepiedalījās.
Arī par likumprojektu atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu neatbalstīja. Toreiz liela daļa komisijas deputātu norādīja, ka nebūtu atbalstāmas normas, kas varētu mazināt vēlētāju līdzdalību vēlēšanās, proti, vēlētāju piesaiste konkrētam apgabalam. Savukārt vairākas citas ieceres deputātu vērtējumā ir labas, līdz ar to varētu vērtēt iespēju tās izdalīt atsevišķā likumprojektā.
Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projektu parlamentā iesnieguši Reformu partijas deputāti Valdis Liepiņš, Edmunds Demiters, Inese Lībiņa-Egnere, Daina Kazāka, kā arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Viktors Valainis.
Patlaban Saeimas vēlēšanu likumā noteikts, ka personai ir tiesības vēlēt jebkurā vēlēšanu apgabalā, savukārt likumprojekts paredz, ka
cilvēkam būs tiesības vēlēt vēlēšanu apgabalā, kurā tas ir reģistrēts.
Tāpat deputāti rosināja noteikt, ka ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju skaitu varēs pieskaitīt Rīgas apgabala vēlētājiem tikai tad, ja viņi nav reģistrējušies citā vēlēšanu apgabalā.
Likuma izmaiņu projekts arī paredzēja: ja vēlēšanu dienā vēlētājs veselības stāvokļa dēļ atrodas stacionārā ārstniecības iestādē, iecirkņa komisija organizē balss nodošanu glabāšanā šā vēlētāja atrašanās vietā neatkarīgi no tā, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā viņš reģistrēts.
Deputāti likumā arī rosināja noteikt, ka kandidātu sarakstam būs nepieciešams arī katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts apliecinājums par spēju izteikties un saprast valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo Saeimas deputāta pienākumu veikšanai komisijās, plenārsēdēs un saziņai ar vēlētājiem. Pašreizējais regulējums paredz, ka nepieciešams katra kandidāta pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi.
Likuma grozījumi arī paredzēja, ka vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase vai personas apliecība.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, šādu izmaiņu mērķis ir pielīdzināt Saeimas ievēlēšanas praksi situācijai kaimiņvalstīs un aizvietot balsošanas fakta atzīmēšanu pasē ar balsotāja atzīmēšanu vēlētāju sarakstos.
Saeima 2012.gada jūnijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, kas paredz vēlētāju reģistra lietošanu Saeimas vēlēšanās. Līdz ar to esot nepieciešami arī grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, uzskata likumprojekta autori. Viņuprāt, Latvija esot viena no retajām valstīm, kurā parlamentārajās vēlēšanās nelieto vēlētāju reģistru, lai reģistrētu balsotājus un novērstu iespēju atkārtotai balsošanai. Patlaban Latvijā pieraksta balsotājus, bet kontrole, lai novērstu iespēju vēlētājiem nobalsot atkārtoti, ir atzīme pasē. «Atzīme pasē ir anahronisms, salīdzināms ar pirkstu iekrāsošanu demokrātiski neattīstītās valstīs,» uzskata likumprojekta autori.
Rumānija un Latvija ir vienīgās valstis Eiropas Savienībā, kurās vēlētāji var bez iepriekšējas pieteikšanās balsot citā, nevis savā vēlēšanu apgabalā par citu, nevis sava vēlēšanu apgabala partiju sarakstiem vai kandidātiem, apgalvo likumprojekta autori. Dažās valstīs - Čehijā, Nīderlandē, Polijā un Slovākijā - vēlētāji, iepriekš piesakoties, var balsot citā, nevis savā vēlēšanu apgabalā, teikts likumprojekta anotācijā.