Latkovskis uzsvēra, ka «prognozes liecina -
jau tuvākajos gados Latvijā var iestāties akūts darba roku trūkums.
Valstij tam ir mērķtiecīgi jāgatavojas, savlaicīgi veicot prognozes un veidojot atbilstošu imigrācijas un integrācijas politiku.»
«Gandrīz vai ik pārgadus Rietumeiropā redzam masveida grautiņus, kuros iesaistīti imigranti. Latvijai ir iespēja jau laikus mācīties no citu Eiropas valstu imigrācijas un integrācijas politiku veidošanas procesā pieļautajām kļūdām. Medijos izskanējušās prognozes par darbaspēka trūkumu Latvijā jau tuvākajos gados rada virkni jautājumu - vai Latvijā gaidāms imigrācijas vilnis, un vai iespējami citi potenciālās problēmas risinājumi?» sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.
Latvijā šobrīd dzīvo 66 000 ārzemnieku, tostarp aptuveni 12 000 Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas ir 3% no mūsu valsts iedzīvotājiem, deputātus informēja Roze, atzīmējot, ka Imigrācijas likums noteic - ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. ES tiesību izpratnē trešo valstu pilsoņu skaitā tiek ietverti arī Latvijas nepilsoņi, un, vērtējot šādā aspektā, Latvijā dzīvo 17% ārzemnieku.
Arvien vairāk tiek pieprasītas uzturēšanās atļaujas
Pēdējos gados ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kam pirmo reizi izsniegtas uzturēšanās atļaujas Latvijā - laikā pirms ekonomikas un finanšu krīzes ik gadu tika izsniegti aptuveni 5000 šādu atļauju, savukārt pēc krīzes aptuveni 2000, taču pēdējos gados uzturēšanās atļauju Latvijā ik gadu saņem 5000 līdz 10 000 cilvēku. Tas skaidrojams ar iespēju saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, veicot finanšu investīcijas Latvijā, sacīja Roze.