Līdz 2020.gadam prognozē 50 000 tautiešu atgriešanos Latvijā

Ilmārs Latkovskis

FOTO: LETA

Saskaņā ar prognozēm līdz 2020.gadam Latvijā varētu atgriezties ap 50 000 tautiešu, kā arī varētu ierasties apmēram 17 000 imigrantu, šodien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē sacīja Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols.

Komisijas sēdē, kas bija veltīta iespējamajai trešo valstu pilsoņu imigrācijai Latvijā, viņš norādīja, ka

emigrējušo cilvēku skaits līdz 2020.gadam varētu pieaugt par 92 000 cilvēku.

Deputāti Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) un Valdis Liepiņš (RP) minētos 50 000 novērtēja kā optimistisku nākotnes redzējumu.

Valstij jārūpējas par augstas raudzes speciālistu piesaisti

Valsts jau labu laiku piekopj vienu stratēģiju attiecībā uz tiem darbiniekiem, kurus darba devēji aicina no ārvalstīm. Tā paredz, ka valsts atbalsta vidējas un augstas raudzes speciālistu piesaisti nepieciešamajās nozarēs, nevis zemi atalgotu darbinieku piesaistīšanu, šodien sēdē norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietniece Maira Roze. Viņa skaidroja, ka

valsts seko, lai darbiniekiem, kas iebraukuši no ārvalstīm, tiktu maksāta vismaz vidējā alga - pēc pašreizējā līmeņa 481 lats.

Savukārt deputāts Dzintars Ābiķis (V) norādīja, ka, ja tiks atbalstītas mazkvalificētas darba vietas, tad mēs kā strādniekus dabūsim čigānus no Bulgārijas un Rumānijas. Iespējams, reaģējot uz komisijas priekšsēdētāja Latkovska skeptisko attieksmi pret šo izteikumu, Ābiķis par to uzreiz atvainojās.

Latkovskis uzsvēra, ka «prognozes liecina -

jau tuvākajos gados Latvijā var iestāties akūts darba roku trūkums.

Valstij tam ir mērķtiecīgi jāgatavojas, savlaicīgi veicot prognozes un veidojot atbilstošu imigrācijas un integrācijas politiku.»

«Gandrīz vai ik pārgadus Rietumeiropā redzam masveida grautiņus, kuros iesaistīti imigranti. Latvijai ir iespēja jau laikus mācīties no citu Eiropas valstu imigrācijas un integrācijas politiku veidošanas procesā pieļautajām kļūdām. Medijos izskanējušās prognozes par darbaspēka trūkumu Latvijā jau tuvākajos gados rada virkni jautājumu - vai Latvijā gaidāms imigrācijas vilnis, un vai iespējami citi potenciālās problēmas risinājumi?» sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs.

Latvijā šobrīd dzīvo 66 000 ārzemnieku, tostarp aptuveni 12 000 Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas ir 3% no mūsu valsts iedzīvotājiem, deputātus informēja Roze, atzīmējot, ka Imigrācijas likums noteic - ārzemnieks ir persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. ES tiesību izpratnē trešo valstu pilsoņu skaitā tiek ietverti arī Latvijas nepilsoņi, un, vērtējot šādā aspektā, Latvijā dzīvo 17% ārzemnieku.

Arvien vairāk tiek pieprasītas uzturēšanās atļaujas

Pēdējos gados ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kam pirmo reizi izsniegtas uzturēšanās atļaujas Latvijā - laikā pirms ekonomikas un finanšu krīzes ik gadu tika izsniegti aptuveni 5000 šādu atļauju, savukārt pēc krīzes aptuveni 2000, taču pēdējos gados uzturēšanās atļauju Latvijā ik gadu saņem 5000 līdz 10 000 cilvēku. Tas skaidrojams ar iespēju saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, veicot finanšu investīcijas Latvijā, sacīja Roze.

Informējot par prognozēm jautājumā par migrāciju, Ozols norādīja, ka, lai Latvija vidējā termiņā līdz 2020.gadam sasniegtu vidēji 4% līdz 5% izaugsmi gadā, iekšzemes kopproduktam ir jāpieaug par 40% un līdz ar to nodarbinātības pieaugumam jābūt 6% apmērā. Vienlaikus Latvija saskaras ar iedzīvotāju novecošanās un to skaita samazināšanās problēmu, tādējādi samazinās ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. Ozols arī sacīja, ka kritiska situācija varētu veidoties pēc 2020.gada, kad sagaidāms straujākais Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājums ekonomiski aktīvo cilvēku vecuma grupā.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Ābiķis vērsa klātesošo uzmanību, ka Latvijai jāspēj radīt darbavietas, kurās izmanto augsta līmeņa tehnoloģijas un rada produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tādējādi uz dzīvi Latvijā atgrieztos cilvēki ar augstu kvalifikāciju. Vienlaikus, lai apturētu emigrācijas plūsmu, ir būtiski uzlabot valsts izglītības sistēmu, sacīja Ābiķis.

Uz augšu