Igaunijas laikraksts par Bērziņu: Latvijai tagad jājūt līdzi

Tikmēr Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons Igaunijas raidkorporācijai ERR atzina, ka Bērziņa ievēlēšana Latvijas prezidenta amatā Igaunijā rada bažas.

Mihkelsons norāda, ka Bērziņš pats nav oligarhs, bet

"viņa uzvara liecina par faktu, ka viņa aizmugurē stāv tie paši oligarhi, par kuriem bieži tiek runāts".

Bērziņa dīvainie paziņojumi

Igaunijas politiķis arī norāda, ka Bērziņš nācis klajā ar dažādiem dīvainiem paziņojumiem, kā arī pati ievēlēšana izraisa pārdomas.

Savukārt laikraksta "Aripaev" redaktora slejā rakstīts, ka "Latvijas prezidenta vēlēšanu rezultāti parāda, ka ir pamats just līdzi Latvijai".

"Valstij ir problēmas, ja pašreizējais prezidents rosina atlaist parlamentu kā pēdējo mēģinājumu, lai ierobežotu tā dēvēto oligarhu varu,

un tad ir spiests noskatīties, kā vienam no šādiem oligarhiem, bijušajam baņķierim, tiek piešķirts viņa darbs," raksta avīze.

Igaunija labākā situācijā

Komentētājs atzīst, ka arī "Igaunijai ir savi ietekmīgi uzņēmēji, kas mēdz politiku jaukt ar biznesu, piemēram, Vjačeslavs Lēdo, Nikolajs Osipenko un Tīts Vehi, tomēr vispārējā situācija izskatās salīdzinoši labāka nekā Latvijā."

"Kāpēc? Pēc "Aripaev" novērtējuma, tā iemesls ir privatizācijas temps, kā dēļ lielāko daļu Igaunijas lielo uzņēmumu iegādājās ārzemnieki, kas neļāva vietējiem biznesmeņiem sagrābt aktīvus," raksta avīze.

"Otra atšķirība ir tāda, ka atšķirībā no Latvijas Igaunijai nekad nav bijis tādas lielas bankas kā "Parex", kas piederēja dažiem vietējiem uzņēmējiem, un lielāko daļu [Igaunijas] banku salīdzinoši ātri nopirka ārzemnieki," vērtē "Aripaev".

Kā trešo faktoru laikraksts min Igaunijas daudz spēcīgākos neatkarīgos medijus.

"Diemžēl "Bonnier", kas ir "Aripaev" māteskompānija, aiziešana no Latvijas preses tirgus nav līdzējusi uzlabot caurskatāmību," norāda laikraksts.

Brīdina par problēmām nākotnē

"Tas viss ietekmē Latvijas politisko sistēmu. Pašreizējā notikumu attīstība liek domāt par gaidāmām problēmām," teikts laikraksta redaktora slejā.

Jau ziņots, ka 2.jūnijā otrajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja eksbaņķieri, no Zaļo un zemnieku savienības saraksta parlamentā ievēlēto deputātu Andri Bērziņu.

Par Bērziņa ievēlēšanu prezidenta amatā aizklātās vēlēšanās nobalsoja 53 deputāti, bet pret bija 44 balsis. Par otru augstā amata kandidātu - pašreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru - nobalsoja 41 tautas kalps, bet pret - 56 deputāti.

Kopā vēlēšanās piedalījās 99 parlamentārieši, derīgu vēlēšanu zīmi nodeva 97 deputāti.

Pašreizējā prezidenta Zatlera pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Bērziņš būs ceturtais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un astotais kopš Latvijas valsts dibināšanas.