Marta Selecka: jūtos Rīgā savējā (4)

TVNET: Kā tev šogad veicās ar vasaras gaidīšanu - tā stiepās tīiiik gari... Vai vairāk tomēr mīli tos vēsākos gadalaikus?

Marta: Man patīk visi gadalaiki, patīk, ka Latvijā tie ir četri dažādi gadalaiki. Katrs savādāks, bet vismīļākais gadalaiks man ir pavasaris...

TVNET: Kā vispār var «Ziemeļu pusē» izturēt to drēgnumu? Bieži, skatoties raidījumu, iedomājies - brrrrr, jau te ir auksti, bet jādodas uz vēl aukstākām zemēm :) Laikam jau ceļošanas gars ir tas pavedinātājs?

Marta: Man gan dažreiz šķiet, ka Latvijas aukstums ir aukstāks kā Ziemeļvalstu aukstums. Tas laikam gaisa mitruma dēļ, kas tik bieži Latvijā ziemas dienās lien aiz oderes pat vissiltākajām drēbēm. Ziemeļvalstīs ir vienkārši auksti – it sevišķi ziemā. Bet ja esi silti saģērbies – viss kārtībā, var turēt...

Marta: Darba dienās pēc rīta cēliena, kad puika ir saģērbts, pabrokastojis un nogādāts dārziņā, parasti pati sāku apsaimniekot savu laiku. Ja vien nav ieplānots kāds ar televīzijas projektiem «Te!» vai «Ziemeļu puse» saistīts darbs, dodos uz LU bibliotēku,

lai kaut ko saskrubinātu savai topošajai disertācijai.

Uzskatu to par lielu privilēģiju, ka varu savu profesionālo darbu apvienot ar man tik nozīmīgajām mācībām LU SZF komunikācijas zinātnes doktorantūrā.

TVNET: Kā pavadi brīvdienas?

Marta: Brīvdienās parasti braucam ārā no Rīgas, dodamies apciemot radus un draugus uz laukiem vai vienkārši kaut kur pastaigāties.

TVNET: Izklausās, ka esi veiksmīga sava laika menedžere. Padalies: kā vari savu aktīvo darbošanos saskaņot ar ģimeni, saviem tuviniekiem?

Marta: Lai savienotu darbu ar mācībām un ģimenes dzīvi, parasti paļaujos uz divām lietām - savu intuīciju un plānotāju!

Aktīva ir tikai manas dzīves publiskā puse, pārējā laikā esmu diezgan rāma

- sēžu bibliotēkā... Vakaros daudz laika pavadu, vadājot puiku uz nodarbībām vai sēžot lekcijās.

TVNET: Rīgā strauji plešas velomānija. Ielas ir pilnas velosipēdiem! Kā ir ar tevi - esi auto vai velo cilvēks? Vai vispār labprātāk ej kājām?

Marta: Man patīk staigāt kājām, dzīvoju centrā, tāpēc parasti visur varu tikt, neizmantojot auto vai sabiedrisko transportu. Ar divriteni pagaidām attiecības man nav visai labas, braucu tikai tad, ja kāds mani pierunā to darīt. Man šķiet, ka

Rīgā satiksme ir diezgan agresīva pret riteņbraucējiem, tāpēc es nejūtos īpaši droši,

lavierējot ar riteni starp mašīnām un cilvēkiem. Man gan ļoti patīk braukt ar auto - sevišķi pa lauku ceļiem.

TVNET: Mūsdienās cilvēki aizraujas ar dažādiem hobijiem, vai arī tev ir uzradusies kāda jauna nodarbe, par ko agrāk pat iedomāties nevarēji?

Marta: Pateicoties brīnišķīgajam LTV projektam «Lai top», pēc 9 gadu pārtraukuma esmu atgriezusies pūtēju orķestrī SPO, kur kopā ar citiem orķestrantiem gatavošos šā gada Dziesmusvētkiem. Tas mani tiešām ļoti iepriecina un iedvesmo, un es ceru, ka šim pavasarim būs pavisam cits skanējums visās nozīmēs.

TVNET: Tu esi mamma. Vai esi tāda māte, kāda vēlējies būt, vai tomēr bērns to mammu «izmāca pa savam»?

Marta: Manuprāt,

visi bērni lielākoties audzina savus vecākus.

Knuts šajā ziņā nav nekāds izņēmums... :)

TVNET: Kas, tavuprāt, noteikti ir jāiemāca savam bērnam?

Marta: Manuprāt, ļoti svarīgi ir cienīt citus cilvēkus un apkārtējo vidi, just atbildību par saviem tuviniekiem un bijību pret dabu. Kā to iemācīt, es īsti nezinu, bet cenšos viņam rādīt labu piemēru.

TVNET: Ja atgriežamies pie tava laika... Kino vai grāmatas?

Marta: Vai,vai, vai… Kopš esmu ierauta akadēmiskajā atvarā, katru grāmatu, kas nav saistīta ar manu zinātnisko darbu, uztveru kā vislielāko apdraudējumu... Pēdējā laikā esmu pieķērusies filmām, kas bija aktuālas pirms gadiem - nesen vēlreiz noskatījos Martas Fainsas režisēto «Oņeginu» (1999) ar Ralfu Fainsu un Līvu Taileri galvenajās lomās… Ja kāds nav redzējis, noteikti iesaku romantiski nostalģiskam vakaram. Tā, lidojot uz Indiju, lidmašīnā noskatījos Frensisa Forda Kopolas «Krusttēvu» (1969), par ko biju tādā sajūsmā, ka, atgriezusies mājās, tūlīt gribēju redzēt arī abas pārējās šīs filmas daļas. Ja nebaida asais sižets, šo filmu var skatīties kopā ar ģimenes vīriešiem, kad bērni jau nolikti gulēt.

TVNET: Kādi plāni vasarai, kura jau klauvē pie durvīm?

Marta: Esmu gandrīz visu 2013.gada pirmo pusi gan viena, gan ar ģimeni vandījusies apkārt pa pasauli, tāpēc vasaru esmu iecerējusi pavadīt Latvijā, kā to parasti arī daru. Nepazaudējot Latvijas siltās un saulainās un lietainās vasaras dienas un vakarus. Noteikti ar ģimeni brauksim uz laukiem un arī

mazliet pasvinēsim dzīvi Rīgā un tuvējā apkārtnē.

TVNET: Esi teikusi, ka tevī vairāk mīt tas pilsētnieciskais skuķis nekā lauku meitenes tikums... Kas ir tas, ko dievini pilsētvidē?

Marta: Man vienkārši ļoti patīk pati Rīga. Līdz šim, te dzīvojot, man ir izveidojusies pašai sava pilsētas karte - pilna ar manu ikdienu un atmiņām.

Jūtos Rīgai 100% piederīga un savējā.

TVNET: Noteikti darba klejojumos esi atklājusi fantastiskas vietas, kuru nav nevienā tūrisma ceļvedī. Padalies - kur Latvijā ir interesanti saplānot ģimenes braucienu, kur ir kāda dullāka vieta, kur mesties meklēt piedzīvojumus draugu bariņā?

Marta: Nepiekrītu, ka fantastisko vietu nav ceļvežos. Lielākoties ir - tikai mēs paši esam pārāk slinki, lai tajos parakņātos un atrastu. Biju sajūsmā par neseno braucienu uz Sēliju. Kad Kuldīgas draugiem stāstīju par saviem piedzīvojumiem Sēlijā, viņi man jautāja - kur tas īsti ir? Neretiešu vārdiem,

tas ir tur, kur ir viss – kur ir kalni, kur ir lejas, kur ir ezeri, meži un pļavas.

tikai jūras nav :) Iesaku visiem piedzīvojumu meklētājiem atrast kādu punktu Latvijas kartē, kur līdz šim nav būts, noskaidrot, kā turp nokļūt, veikt nelielu pirmsceļojuma izpēti un doties ceļā. Ja līdzi ir bērni, iesaku iepriekš sagatavoties arī nelielam piknikam. Knuts savos 6 gados ir gatavs doties jebkur, kur paredzēts pikniks.