Vairums musulmaņu visā pasaulē vēlas, lai viņu valstīs tiktu ieviesti šariata likumi, taču nav vienisprātis, kā tie būtu piemērojami, konstatējis Pjū pētījumu centrs.
Aptauja: Vairums pasaules musulmaņu vēlas šariata ieviešanu (48)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Plašais pētījums «Pasaules musulmaņi: Reliģija, politika un sabiedrība» veikts no 2008. līdz 2012.gadam, un tā laikā intervēti 38 000 cilvēku 39 valstīs un teritorijās.
Ievērojams vairākums no 2,2 miljardus lielās pasaules musulmaņu kopienas, īpaši Āzijā, Āfrikā un Tuvajos Austrumos, atbalsta šariata jeb tradicionālo islāma tiesību ieviešanu, tām kļūstot par attiecīgās valsts tiesību pamatu.
Šariata atbalstītāju proporcija variē no astoņiem procentiem Azerbaidžānā līdz 99% Afganistānā.
Pētījumā konstatēts, ka daudzi musulmaņi atbalsta šariata normu piemērošanu civiltiesībās, lai kārtotu ģimenes un īpašumtiesību strīdus.
Tomēr vairumā pētīto valstu mazāks ir atbalsts smagiem miesassodiem, piemēram rokas nociršanai par zādzību vai nāvessoda izpildīšanai personām, kas no islāma pārgājušas citā ticībā. Taču Dienvidāzijā trīs ceturtdaļas aptaujāto šādus sodus uzskata par attaisnojamiem.
«Musulmaņi nav vienlīdz apmierināti ar visiem šariata aspektiem,» teikts pētījumā. «Vairums neuzskata, ka tas būtu jāpiemēro nemusulmaņiem.»
Tajā pašā laikā vairums musulmaņu atbalsta arī reliģijas brīvību,
pat ja viņi vienlaikus izteikuši atbalstu šariatam. Piemēram, Pakistānā 84% respondentu vēlas, lai šariats kļūtu par oficiālām tiesībām, kamēr 75% vienlaikus uzskata, ka nemusulmaņiem ir brīvas tiesības piekopt savu reliģiju.
Aptuveni puse aptaujāto, īpaši Ēģiptē, Irākā un Tunisijā, pauduši satraukumu par reliģisko ekstrēmismu, pie tam vairumā valstu musulmaņu vislielāko satraukumu pauduši tieši par islāmistu ekstrēmismu nevis par citu reliģiju piederīgo radikālismu.
Vairumā valstu aptaujātie izteikušies pret spridzinātājiem pašnāvniekiem, lai gan palestīniešu teritorijās, Afganistānā, Ēģiptē un Bangladešā attiecīgi 40, 39, 29 un 26% respondentu tos atbalstījuši.
Vienlaikus vairums musulmaņu izteikušies, ka nejūt pretrunas starp savu reliģiju un moderno dzīvesveidu, pauduši atbalstu demokrātiskai iekārtai un atzinuši, ka viņiem patīk rietumu mūzika un filmas, lai gan reizēm šādas izklaides, viņuprāt, apdraud sabiedrības morāli.
Demokrātijai atbalstu pauduši 54 procenti aptaujāto musulmaņu Irākā un 55 - Ēģiptē, kamēr Pakistānā tādu bijis tikai 29%. Toties Libānā, Tunisijā un Bangladešā demokrātisku iekārtu atbalstījuši attiecīgi 81, 75 un 70% respondentu.
Vairumā valstu lielākā daļa musulmaņu izteikuši pārliecību, ka sievai ir jāklausa savs vīrs. To respondentu proporcija, kas atbalsta šādu viedokli svārstās no 74% Libānā līdz 96% Malaizijā.
Tajā pašā laikā vairums izteicies, ka sievietei pašai ir tiesības izlemt, vai nēsāt parandžu. Tunisijā un Indonēzijā šādās domās ir attiecīgi 89 un 79% musulmaņu, lai gan Irākā un Afganistānā šādu viedokli atbalsta tikai mazākums - attiecīgi 45 un 30%.
Nospiedošs vairākums musulmaņu prostitūciju, homoseksualitāti, pašnāvības un alkohola lietošanu uzskata par amorālu, taču starp respondentiem ir lielas viedokļu pretišķības tādā jautājumā kā poligāmija.
Tikai četri procenti no aptaujātajiem musulmaņiem Bosnijā un Hercegovinā poligāmiju uzskata par morālu, kamēr Nigērā tādu bija 87%.
Tikmēr trīs ceturtdaļas visu respondentu par amorāliem atzinuši abortus, kamēr vairāk nekā 80% pauduši viedokli, ka homoseksuālitāte un sekss ārpus laulībām nav pieļaujams.
Liels vairākums aptaujāto atzinuši ka tā dēvētās goda slepkavības nav attaisnojamas.
Vienīgie izņēmumi ir Afganistāna un Irāka, kur vairākums respondentu attaisnojuši sievietes nogalināšanu par savas ģimenes goda aptraipīšanu, iesaistoties pirmslaulības seksuālās attiecībās vai pārkāpjot laulību.
Vairākums aptaujāto noraidījuši arī islāma vārdā veiktu vardarbību. ASV 81% musulmaņu izteikušies, ka šādu vardarbību «nekad» nevar attaisnot, bet visā pasaulē šādu viedokli izteikuši vidēji 73%.
Tomēr vērā ņemams skaits respondentu Bangladešā, Ēģiptē, Afganistānā un palestīniešu teritorijās teikuši, ka vardarbība ir pieļaujama.
Tikai neliela daļa musulmaņu uzskata, ka konflikts starp šiītiem un sunnītiem būtu liela problēma. Libānā un Pakistānā tādās domās ir attiecīgi 38 un 34%, bet Irākā un Turcijā - 23 un 14%.
Tikmēr daudz lielāka nozīme, pēc musulmaņu domām, ir konfliktam starp islāmu un citām reliģijām. To, ka šāds konflikts ir liela problēma, atzīst 68% aptaujāto Libānā, 65% Tunisijā, 60% Nigērijā un 57% Pakistānā.