Santa Bindemane-Mihelsone: kāri tveru katru jaunu pieredzi! (52)

Santa Bindemane-Mihelsone (28) - stiliste un bērnu apģērbu zīmolu konsultante, raidījuma TE vadītāja, bloga Kids Gazette autore, kopā ar mūziķi Māri Mihelsonu audzina divus bērnus - Maiju (6) un Andreju (2)

TVNET: Santa, pavasaris jau klāt! Tas ir laiks, lai atrotītu piedurknes darbiem, talkām, organisma attīrīšanai, vecās garderobes izšķirošanai utt. Kā tev parasti gan mājās, gan tevī pašā ierodas šīs gadalaiks?

TVNET: Ar ko tu pašlaik nodarbojies - cik darbos rosies? Cikos sākas un beidzas tava darba diena?

Santa: Manus darbus nevar saskaitīt uz divu roku pirkstiem. Tie izaug gluži kā pūķu galvas, no viena projekta dzimst atkal cits, un tā nebeidzami. Izvēloties darbus, parasti vados pēc sajūtām, izvērtēju, vai spēšu izpildīt uzdevumus par visiem simts procentiem, vai tomēr labāk atteikties. Ja agrāk neatteicu nevienam, tad šobrīd sāku sevi novērtēt gan radoši, gan materiāli.

Apzinos savu vērtību, bet tā nav iedomība.

Drīzāk pieredze krājas plauktiņā un redzu, ka maniem klientiem un sadarbības partneriem no manis padarītā darba ir jūtams labums. Es neko nedaru pa roku galam, tikai ķeksīša pēc... Vakar, piemēram, līdz trijiem naktī gatavojos fotosesijai, bet jau septiņos cēlos, lai vestu bērnus uz dārziņu, un tad uz bildēšanu. Ir gadījies, ka tikai pēc astoņiem rītā atgriežos Latvijā, bet desmitos jau filmējam raidījumu. Un tad pienāk lūzums. Es mācos tikt galā ar pārslodzi un darba sadali.

TVNET: Vai pati esi sava laika noteicēja?

TVNET: Raidījuma vadīšana laikam ir tava pirmā pieredze? Kāpēc piekriti šim izaicinājumam?

Santa: Pirms gadiem astoņiem izgāju Natālijas Ābolas televīzijas skolu, toreiz ļoti gribēju būt zilajos ekrānos, bet kaut kā nesanāca. Un labi, ka tā, jo šobrīd esmu cits cilvēks, ir sajūta, ka ir ko teikt un arī egoisms mazinājies. Mani šobrīd interesē cilvēki, dažādas pieredzes, un raidījums TE man to pilnībā sniedz. Režisors Dzintars ir super personība, savukārt operators Valdis, kurš mani sauc par Santiņu, vienmēr iesaka kādu asprātīgu jautājumu. Es nekad negribētu vadīt statisku raidījumu, kur būtu jānorunā sagatavots teksts, bet TE ir tik daudz cilvēcības, īstuma izjūtas un neparedzētu situāciju.

Es pēc rakstura esmu piedzīvojumu meklētāja,

tādēļ kāri tveru katru jaunu pieredzi. No rīta vēroju putnus, tad jāju ar zirgu, kopā ar arhitektu izstaigāju Maskavas forštati, rīt braukšu ar skeitu un varbūt zīmēšu grafiti. Kolosāli.

TVNET: Pirmo taurenīti jau esi satikusi? Kādā krāsā bija?

Santa: Dzeltenais šogad bija pirmais. Nezinu, kā to pamanīju, braucot pie stūres pa Pleskavas šoseju… Maģiski.

TVNET: Kā centies audzināt savus acuraugus? Ko pati esi mācījusies no saviem bērniem?

Santa: Es esmu diezgan stingra, bet arī mīļa. Mēs izteikti plānojam savu laiku, un bērni jau ir pieraduši pie režīma. Darbadienās vienmēr ir dārziņš ar izņēmumiem dzimšanas dienās, kad pavadām kopā visu dienu, bet brīvdienās cenšos viņiem nodrošināt kādu kopīgu atpūtu. Bet varbūt atšķirība no citiem bērniem, kuriem jau no pavisam maza vecuma ir papildu nodarbību grafiks, - mums tāda nav. Es vēl vēroju viņu personības, skatos, kas kuram vairāk dots. Maija ir ļoti mērķtiecīga un mākslinieciska, atbildīga, ļoti neatkarīga, palīdz manos darbos, saliek drēbes pēc fotosesijām, padod ķemmi, ja nepieciešams. Andrejs ir tēta dēls - šobrīd svārstās starp hokeju un muzicēšanu. Domāju, ka tētis abiem bērniem ir ļoti nozīmīgs. Cilvēks ar vērtībām, un tas mani priecē.

TVNET: Reiz teici, ka Parīze ir tava pilsēta, ka tur jūties īpaša... padalies, kāpēc - kas ir tas, kas šajā pilsētā uzrunā?

Santa: Parīze ir mana otrā mīlestība. Raujos divās frontēs starp Māri un pilsētu; lai gan svaru kausi, protams, nav vienlīdzīgi, tomēr es tur jūtos īpaši labi. Bērnību pavadīju, dzīvojot Rūdolfa Piņņa mākslinieku darbnīcā starp tūkstošiem gleznu un viņa sievas Elvīras māla figūriņām. Tas viss mani tik ļoti apbūra… viņiem bija Parīzes periods daudzus gadus, tad pirms kara atgriezās Latvijā un atpakaļ vairs neatgriezās, bet tā sajūta saglabājās gleznās, vēstulēs, attieksmē. Nesen biju uz pēcpusdienas tēju pie viņu meitas, TV režisores un operatores Skillas Rikardes, un mēs runājāmies par Parīzi, apskatījām viņas mākslas pastkaršu kolekciju (vairāk nekā 22 tūkstoši pastkaršu).

Es nevaru bez tās pilsētas. Vairāk nevaru. Gribētu tur aizbraukt padzīvot uz dažiem mēnešiem kopā ar ģimeni, kamēr vēl Maija neiet skolā. Ir tur tā mākslas, kultūras un inteliģences aura. Ir.

Parīze ir manas otrās mājas,

un jau vairākus mēnešus apmeklēju franču valodas nodarbības.

TVNET: Kā tu izvēlies sev smaržas? Un savam vīrietim?

TVNET: Vai sevi uztver par mājsaimnieci - esi tā lielā pavarda cītīga sargātāja?

Santa: Agrāk varbūt biju vairāk un vīrs Māris par to dažkārt šķendējas, bet, kopš esmu atklājusi sevī izteiktu darbaholiķi, neko tur nevar darīt. Tomēr mājkalpotājas mums nav, visu daru pati, jo man ir būtiska kārtība.

Vienīgais man nekādi neiet ar mājas augiem. Par tiem rūpējas Māris.

Taču man labi padodas dažādi saldie un ar tiem mēdzu palutināt ģimeni. Neliegšos, vilinājums aiziet un dzīvot sev ir bijis liels, sevišķi tagad, kad no pārslodzes pasliktinās veselība, bet man nav atkāpšanās ceļa. Es jūtos vajadzīga ne tikai saviem mīļajiem, bet arī cilvēkiem, ar kuriem strādāju. Nu kā lai atsaka, ja dzirdu: «Esmu tevi atradusi un nevienu citu negribu.» Vai redzu, ka, pateicoties kopdarbam, mūsu bērnu apģērbu zīmoli plaši pamanīti ārpus Latvijas. Ir jātaisa tās lielās fotosesijas divas reizes gadā un tā pieciem zīmoliem, kuri nu ir nonākuši manā paspārnē. Es viņus mīlu kā savus bērnus. Mans pavards ir izaudzis.

TVNET: Ko, tavuprāt, nozīmē vārds sievišķība?

Santa: Sievišķība nav tikai par ģērbšanos, tā vairāk ir dzirkstelīte acīs. Vienmēr esmu teikusi, ka manā ģimenē ir ļoti sievišķīgas sievietes - sākot jau ar omīti Dzintru, kura iemācīja kārtību un mīlestību pret ģimenes pavardu, otru omīti Zaigu, kura ir sievišķības kalngals savā izskatā, un mūžam pozitīvo mammu Katrīnu. Taču, ja par praktiskām lietām, tad

man ļoti sievišķīgi šķiet zeķturi un sarkana lūpukrāsa, un gari, kopti mati.

TVNET: Kas ir tās lietas kas tev atdod enerģiju, uzdedz dzirksteli acīs?

Santa: Man ļoti patīk vēlās brokastis kopā ar ģimeni, kad var nesteidzoties palasīt avīzi. Vēl mani uzmundrina Austrijas kalni, sevišķi esmu iemīļojusi Majerhofenu un ļoti gribu tur atkal atgriezties - tur ir tāda kārtība, mani fascinē sakārtotība un tīrība. Dzirkstelīte man parādās, arī ja uzrodas kāds jauns projekts, kurā man atļauj izpausties… pagaidām atļauj gandrīz vienmēr. Vēl nevaru vien nociesties, kad kopā ar Māri brauksim uz Positivus.

Un, protams, «Žandarmu» filma brīvdienu rītos.

TVNET: Kāda ir pēdējā labākā grāmata, ko esi izlasījusi?

Santa: Es tiešām lasu daudz, katru vakaru pirms miega vai kad ir brīvs brīdis. Bērniem arī lasu priekšā pirms gulēšanas - labs paradums, kas ieaudzināts, jau kopš Maija bija vēderā. Bet es personīgi esmu klasikas piekritēja, lai gan «50 Shades of Grey» triloģija man nepaslīdēja garām. Patīk Sagāna, Vonnegūts, Dikenss, Remarks. Tagad lasu Markesa «Mīlestība holēras laikos». Īpaši pirms gada uzrunāja Zentas Ērgles «Starp mums, meitenēm, runājot» - pat saņēmos un izgāju šūšanas skolu. Tagad esmu diplomēta vieglā apģērba šuvēja.

TVNET: Kas jauns iemājojis tavā garderobē līdz ar pavasari - padalies ar kādām dzīvespriecīgām idejām, ko noteikti sievietēm vajag skapī, lai pienācīgi sagaidītu vasaru!

Santa: Ar nožēlu vai ar prieku jāatzīst, ka mana garderobe papildinās visai bieži, jo, ņemot drēbes bildēšanai, gandrīz vienmēr ieraugu kaut ko sev. Tā ir stilista darba specifika.

Labi tikai, ka neesmu «kritusi» uz zīmoliem, jo tad gan tēriņi būtu lieli.

TVNET: Kas tevi iepriecina visemocionālāk?

Santa: Es gandrīz vienmēr apraudos bērnu priekšnesumu laikā, asaras ir acīs arī kad Māris ar grupas biedriem paklanās lielo auditoriju priekša. Patīk ceriņu un jasmīnu smarža. Reizi gadā mēdzu aizbraukt uz Biķernieku ielu 31 un izstaigāt rajonu, kurā augu. Tagad tieši gaidu, kad ziedēs krūmi, lai līdz ar saullēktu dotos turp.

Iepriecina nakšņošana pie mammas un ilgā brokastošana kopā.

TVNET: Kāda ir tava pēdējā jaunatklātā recepte pavārmākslā?

Santa: Oooo, spinātu mērce no kādas lieliskas pavārgrāmatas, kuru man ierādīja Dāvis Auškāps. Ar to jau esmu pārsteigusi viesus un cienāju arī draudzeni Parīzē, kura nu to gatavo savai ģimenei.

TVNET: Lūdzu, padalies!

Santa: Ņem 2 baby spinātu paciņas liek pannā kopā ar eļļu un mazliet sāls - cep, kamēr saplacis, tad pārgriež ķiploku daiviņu un maisa spinātus, pēcāk lieko šķidrumu nolej un ķiplokus izmet laukā. Pannā karsē vienu 200 ml saldā krējuma paciņu ar nepilnu tējkaroti muskatrieksta pulvera un sāli, maisa 7-8 minūtes, līdz masa paliek krēmīga, tad pievieno spinātus. Pasniedz ar bulguru vai plānās šķēlītēs krāsnī ceptiem kartupeļiem.

Santa: Vasaras raibumu un šķirbiņas starp priekšzobiem man diemžēl nav, lai gan gribētu. No vasaras es gaidu daudz. Pirmkārt, līdz Jāņiem jānobildē vairāku zīmolu jaunās kolekcijas, tad Jāņi, kurus šogad svinēsim īstajos saulgriežos, tad Parīze, un pēcāk ilgi gaidītais Positivus. Augustā labprāt paņemtu trīs nedēļu pauzi un kopā ar bērniem padzīvotu laukos,

dzertu siltu govs pienu un iekārtotu savu mākslinieces darbnīcu kūtsaugšā.