O, 29.11.2022.
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ķengas interneta komentāros līdzinās psihopāta uzvedībai

TVNET/TOP 10
Ķengas interneta komentāros līdzinās psihopāta uzvedībai
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks netic, ka iespējamais sods par ķengāšanos interneta komentāros būtiski mainītu šo vidi. Viņaprāt, agresīvā komentāru vide nevis atklāj nācijas patieso seju, bet gan parāda tikai to, kas notiek, ja tiek atlaistas jebkuras bremzes, tā svētdien LNT raidījumam „Top10” izteicies Sedlenieks. Raidījums skaidroja, vai ar likuma normu izdosies izskaust niķi ar dažiem vārdiem sagandēt visu, kas varētu būt svēts kādam cilvēkam.

Pa taisno uz tiesu, nevis policiju

Ķengas internetā pēc dziedātāja Mārtiņa Freimaņa pāragrās nāves tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs min kā vienu no piemēriem, kāpēc vajadzīgas izmaiņas likumdošanā, vēstīja „Top10”. Tās paredzēs, ka interneta komentāros apmelotā persona varēs doties pa taisno uz tiesu, neiesniedzot konkrētā apmelotāja personas datus, kas visbiežāk privātpersonai nav pieejami.

Tālāk tiesas ziņā būs izlemt pieprasīt no elektroniskā masu saziņas līdzekļa pieejamo informāciju par komentāra autoru vai ne. Aigars Štokenbergs norādīja: „Mēs šādā veidā nākam talkā cietušajiem, lai viņi var aizstāvēt savas likumīgās intereses tiesā. Mēs to darīsim vienmēr, mēs mēģināsim atrast procesuāli labākus veidus, kā palīdzēt tiem, kas cietuši.”

Vai politiķi sargā savas "ādas"?

Savukārt portāla TVNET direktors Ivars Bauls ir skeptisks par to, ka politiķi par interneta komentāru vides sakārtošanu sākuši domāt citu dēļ, nevis lai pasargātu no regulārajiem belzieniem savu ādu, jo komentāri var būt gana nesaudzīgi un sāpīgi.

Bauls „Top10” pauda viedokli: „Ja par kādu cilvēku raksta tādas nejaukas lietas, viņš var vērsties tiesībsargājošā institūcijā un šos autorus par to soda. Tas ir jauki, tas ir labi. Pastāv bažas atkal par to, ka to momentā uzurpēs politiķi. Te ir tas drauds, ka cilvēki, kuri iesaistījušies politikā, kuriem nepatīk, ka par viņiem raksta, momentā šim uzsēdīsies virsū un teiks: ahā, pēc šā punkta nu tik visus apcietināsim.”

Tāpēc, gatavojot jaunos grozījumus likumdošanā, vienā svaru kausā ir personu tiesiskā aizsardzība, otrā - vārda brīvība, jo tieši interneta anonimitāte ļauj pateikt lietas, kas pretējā gadījumā paliktu nepateiktas. Tāpēc arī portāli dzēš tikai klaji rasistiskus vai ļoti rupjus komentārus, bet miertiesneša lomu komentāru vērtēšanā negrasās uzņemties, vēstīja raidījums.

SM: Jāturpina diskutēt Saeimā

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis, komentējot jauno ieceri, norādīja: „Šis jautājums ir diskutēts arī nozarē. Ir dažādi viedokļi, bet šobrīd, es domāju, mums vajadzētu turpināt diskusiju Saeimas komisijā, kur tad arī varētu skatīties gan rakstītāja tiesības, gan cilvēku tiesības, par kuru raksta, tiesības un šo te līdzsvaru starp abu tiesību ierobežošanu.”

„Top10” norādīja, ka jau tagad ir skaidrs, ka ne visus apmelojošo komentāru autorus varēs pieķert. Gan Valsts policija, gan Drošības policija atteikušas raidījumam intervijas par līdzšinējo pieredzi komentāru autoru meklēšanā.

Taču tāpat ir zināms, ka pastāv virkne tehnisko iespēju, lai neatstātu pēdas aiz sevis. Tā piemēram, interneta kafejnīcas, bezvadu interneta pieslēguma izmantošana sabiedriskās vietās, kā arī komentāru rakstīšana no ārvalstīm.

Beļskis norādīja: „Mēs apzināmies, ka ir advancēti tehniskie risinājumi, ka var slēpties kaut kādā veidā. Bet, ja paskatās vidusmēru, tad cilvēki, kas regulāri nodarbojas ar komentāru rakstīšanu, šeit es domāju visus, nevis tikai ļaunprātīgos, tomēr strādā ar noteiktiem datoriem, strādā ar noteiktiem pieslēgumiem. Viņi neskraidīs apkārt, nemeklēs tādu alternatīvu veidu, ka nu tagad es atradīšu, lai mani nenoķer, un tad rakstīšu.”

Arī autorizēšanās nebūtu šķērslis ķengām

Izskanējuši priekšlikumi komentārus publiskot tikai ar savu parakstu. Tas ir autorizējams, izmantojot elektronisko parakstu vai publicējot IP adreses. Šādu praksi savulaik sāka atsevišķi interneta mediji Lietuvā, lai priekšvēlēšanu laikā novērstu situācijas, kad politiķi algo cilvēkus, kas raksta ķengājošus komentārus par konkurentiem.

Taču Bauls norādīja, ka arī tas nebūs šķērslis, lai savu anonimitāti nosargātu. „Instalējot nelielu papildprogrammiņu, piemēram, „Firefox”, tas jums ģenerē IP adreses no visas pasaules – vienu brīdi jūs esat Bahamu salās, otru - Indijā vai Pakistānā vai nezin kur, lai gan jūs sēžat tepat Latvijā. Līdz ar to tāda IP adrešu uzrādīšana tāds blefs vien ir. Piespiežot reģistrēties, piespiežot darīt to vai to, jāsaka tā – neviens politiķis no ķengām neatbrīvosies, jo internets ir tik fifīga lieta, ka tur visu var apiet,” skaidroja Bauls. Viņaprāt, būtu nepieciešams audzināt sabiedrību.

Sedlenieks: Komentāros vērojama psihopāta uzvedība

Lai gan Latvijas sabiedrība tiek dēvēta par izglītotu nāciju, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks atzīst, kas šis priekšstats esot krietni vien pārspīlēts. Taču Sedlenieks nedomā, ka agresīvā komentāru vide atklāj nācijas patieso seju. Tā parādot tikai to, kas notiek, ja tiek atlaistas jebkuras bremzes.

„Tie komentāri pēc tāda psihiatrijas viedokļa iznāk kaut kas līdzīgs psihopāta uzvedībai – cilvēks, kurš pilnībā nerēķinās ar to, kādas tās sekas būs citam vai arī tā pragmatiski skatās, kā citam ieriebt,” vērtēja Sedlenieks. Arī viņš netic, ka iespējamais sods par ķengāšanos internetā būtiski mainīs komentāru vidi. Sedlenieks uzskata, ka neviens formālais ierobežojums, ja netiek konsekventi pieskatīts un īstenots, neko nedod.

Sodīšana - sabiedrības rokās

Taču šoreiz sodīšana nebūs atkarīga no policista, bet gan no pašas sabiedrības, proti, no tā, cik daudz personas izlems ar interneta komentāru autoriem cīnīties.

Štokenbergs raidījumam sacīja: „Es nedomāju, ka tas būs masveidā, jo vairāk tāpēc, atcerieties, pastāv tā milzīgā atšķirība starp viedokli un ziņu. Nevienam nav aizliegts internetā publiskot savu viedokli, lai cik nepatīkams tas būtu, bet ir absolūti nepieņemami, ja tiek publiskotas apzināti nepatiesas ziņas par cilvēku.”

Pāris rindiņu ķengu komentāru autoriem var dārgi izmaksāt. Var pat nākties sēdēt cietumā, veikt piespiedu darbu vai maksāt naudassodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām. Tiesa, līdz šim nav neviena notiesājoša sprieduma par goda un cieņas aizskaršanu interneta komentāros, informēja „Top10”.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 5.aprīlī, atbalstīja ekspertu ierosinājumu grozīt likumus, lai par goda un cieņas aizskaršanu internetā, tostarp komentāros, varētu vērsties tiesā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais