LMT un Lattelecom mērķtiecīgi virza pārdošanai

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Lēmums par Latvijas Mobilā Telefona (LMT) un Lattelecom valsts daļu privatizēšanu faktiski jau ir pieņemts. Jautājums tikai, kam un par cik šie uzņēmumi tiks pārdoti, tā šodien raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Ekonomikas ministrija šomēnes sagatavos un iesniegs Ministru kabinetam koncepciju arī par citiem valstij piederošiem uzņēmumiem. Ministri noliedz, ka uz valsts uzņēmumu pārdošanu mudinātu starptautiskie aizdevēji.

Jautājums – kam un par cik?

„Neatkarīgā” norāda, ka par LMT un Lattelecom valsts kapitāldaļu atsavināšanu jeb pārdošanu tiek runāts jau 12 gadus. Pagājušā gada beigās tika izveidota īpaša trīs ministru – ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība), finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) un satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) – darba grupa, kura 11. martā vienojās par mērķtiecīgu virzību uz valsts kapitāldaļu pārdošanu uzņēmumos Lattelecom un LMT. Akciju pārdošanas procesam tikšot piesaistīts pieredzējis konsultants un uzklausīti visu kompetentāko institūciju viedokļi, to vidū Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un citi.

Abi uzņēmumi – gardi kumosi

Lattelecom, kas ir lielākais elektronisko pakalpojumu sniedzējs Latvijā, 2010. gada apgrozījumu lēš aptuveni 139 miljonu latu apmērā, taču, tā kā akcionāri vēl nav apstiprinājuši pagājušā gada pārskatu, pagaidām finanšu rādītāji netiek izpausti. Savukārt LMT koncerna apgrozījums pērn bija gandrīz 135 miljoni latu, bet tīrā peļņa – vairāk nekā 32 miljoni latu. Kopš LMT dibināšanas kopējie kapitālieguldījumi sasnieguši 300 miljonus latu un 20 gadu laikā LMT valstij nodokļos samaksājis vairāk nekā 350 miljonus latu, bet dividendēs, tai skaitā pastarpināti, vairāk nekā 215 miljonus latu.

Valsts nevarot pārvaldīt telekomunikāciju uzņēmumus

Ekonomikas ministrs Artis Kampars jau iepriekš norādījis, ka valstij piederošās kapitāldaļas uzņēmumos Lattelecom un LMT ir jāpārdod, jo atbilstoši likumam valsts līdzdalību komercuzņēmumos var saglabāt izņēmuma gadījumos, taču telekomunikāciju nozarē, kur valda sīva konkurence, tas nav nepieciešams.

Nepārdos lētāk par 2007. gada cenām

Artis Kampars uzsver, ka šī nauda tiks novirzīta uzņēmējdarbības stimulēšanai un jaunu darba vietu radīšanai. Skandināvu koncerns „TeliaSonera”, kas nekad nav slēpis vēlmi iegādāties šos uzņēmumus, 2007. gadā, kad valdības vadītājs bija Aigars Kalvītis, solīja par tiem 500 miljonus latu. Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (Vienotība) vēl nesen izteicās, ka „Lattelecom” un LMT valsts kapitāldaļu pārdošana ir jāīsteno tikai tad, ja tiek saņemts izdevīgs piedāvājums un cena nav zemāka par to, kāda tika piedāvāta A. Kalvīša valdības laikā.

Atgādinām, ka Latvijas valdība 2007.gadā noraidīja SIA "Lattelecom" un LMT otra akcionāra - Ziemeļvalstu telekomunikāciju koncerna "TeliaSonera" - piedāvājumu izpirkt valsts daļas uzņēmumā par 6,7 miljardiem Zviedrijas kronu (523,27 miljoniem latu). Tajā laikā Latvijas valdība arī noraidīja "Blackstone Group LP" piedāvājumu iegādāties SIA "Lattelecom" akcijas.

"Ja piedāvājums būs tuvu tam, ko mēs redzējām 2007.gadā, kad toreizējā valdība palaida garām labu iespēju, mēs to nopietni apsvērsim,"

skaidroja Dombrovskis.

Ivara Godmaņa valdība „TeliaSonera” priekšlikumu savulaik noraidīja, pamatojot to ar monopolstāvokļa iespējamo izveidošanos telekomunikāciju nozarē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu