Kafiju patiešām dzer teju visā pasaulē. Tā palīdz atvērt acis no rītiem, uztur možu prātu dienā un vakarā piedien sarunām ar draugiem. Taču kafijas pagatavošanas un baudīšanas tradīcijas mēdz būt ļoti dažādas. Lūk, dažas idejas, kurās pasaules pilsētās esot, būtu vērts īpaši padomāt par kafiju.
Stambula (Turcija)
Klasiskās, stiprās turku kafijas popularitāte gadu gaitā ir mazinājusies, pat pašā Turcijā šobrīd daudz iecienītāka ir tēja. Tieši tādēļ Stambulā ir vērts sameklēt kādu vietiņu, kur jūsu acu priekšā tiks samaltas svaigi grauzdētas pupiņas un īpašā vara traukā pagatavota tumša, smaržīga kafija. Iespējams, vējš no Bosfora šauruma palīdzēs kafijas biezumos izzīlēt nākotni.
Turku kafiju dēvē arī par arābu kafiju, jo šādi — samaltu kafiju aplejot ar ūdeni un vārot īpašā vara traukā — tā gadu simtiem gatavota daudzās Tuvo Austrumu un Dienvideiropas valstīs. Taču ieradumi mainās, tādēļ ne vienā vien tūrisma ceļvedī ir lasāms, ka «Turcijā daudzviet ir pieejama «Eiropas stila» kafija; NESCAFÉ šķīstošā kafija ir pieejama visur».
Havana (Kuba)
Nenoliedzami, ka Havana ir labākā vieta, kur baudīt stipro un saldo kubiešu espresso versiju — café cubano. Kafijai jau pagatavošanas sākumā tiek pievienots brūnais Demeraras cukurs, tādēļ tā iegūst īpatnēju garšu. Ja šāds dzēriens šķiet pārāk stiprs, tad var nobaudīt maigāko cortadito — kubiešu espresso ar piena putu cepurīti. Īpašu šarmu kafijošanai Havanā piešķirs tas, ka bieži kafejnīcas pašas grauzdē Kubā — Eskambrejas vai Sjerramaestras kalnos — audzētas pupiņas.
Ja Havana liekas pārāk neaizsniedzama, tad café cubano var nogaršot arī ASV — vietās, kurās izveidojušās lielākas kubiešu kopienas, piemēram, Maiami, Palmbīčā, Tampā.
Sietla (ASV)
Ja runājam par ASV, tad, pēc pašu amerikāņu statistikas, vislielākie kafijas mīļotāji dzīvojot Sietlā. Pilsētas «odziņa» ir neskaitāmas nelielās kafejnīcas, kurās saimnieko vietējās ģimenes. Šajā faktā slēpjas zināma ironija, ja atceramies, ka tieši Sietlā 1971. gadā durvis vēra pirmā tagadējā globālā milža Starbucks kafejnīca. No Latvijas līdz tuvākajai Starbucks kafejnīcai gan ir vien nepilns tūkstotis kilometru, bet, ja šis zīmols ir sirdij tuvs, tad noteikti ir vērts iegriezties arī tā dzimtajā pusē.
Roma (Itālija)
Espresso un kapučīno pasaulē ir tādas pašas kulta lietas kā itāļu saldējums vai pasta. Romā brīžiem rodas sajūta, ka pilsēta pārtiek tikai no kofeīna. Un tas nav brīnums, jo pašiem itāļiem kafijas dzeršana vienlaikus ir gan māksla, gan dažādām tradīcijām bagāts dzīvesveids. Orientēties tajā nav viegli, tomēr jāatceras, ka tradicionāli kafija ar pienu, piemēram, kapučīno, tiek dzerta tikai dienas pirmajā pusē. To nepiedien dzert arī pēc sātīgām pusdienām. Bet populārās tūristu vietās jāatceras, ka, pasūtot kafiju pie galdiņa, par to samaksāsiet vairāk, nekā pasūtot bārā.
Parīze (Francija)
Parīzes lielākais šarms, protams, ir tās omulīgās āra kafejnīcas, kurās rīta stundās var nesteidzīgi baudīt kūpošu café au laits un lasīt jaunāko presi, bet pēcpusdienās stundām ilgi pļāpāt ar draugiem pie tases melna espresso (petits noirs) vai vienkārši laiski vērot garāmgājējus. Labākai dzīves svinēšanai kafija tiek papildināta ar kādu liķieri vai konjaku. Tiesa, daļa kafijas gardēžu uzskata, ka kafijas kvalitāte Francijas galvaspilsētā varētu būt labāka, taču pilsētas maģija to atsver.
Adisabeba (Etiopija)
Ja kādreiz izdomāsiet aizceļot līdz kafijas dzimtenei, tad ir vērts noskaidrot, vai ir kāda iespēja piedalīties tradicionālajā kafijas ceremonijā. Etiopiešiem tā ir cieņas vai draudzības apliecinājums. Vairākas stundas ilgā ceremonija, kuru vienmēr vada jauna sieviete, sākas ar kafijas pupiņu mazgāšanu, grauzdēšanu, tam seko malšana un karstā dzēriena pagatavošana īpašos māla podos.
Īpaša stāsta vērti, protams, ir braucieni uz kafijas audzēšanas reģioniem. Skan jau ļoti eksotiski, tomēr, iespējams, kādreiz izdosies paviesoties Havaju salās, kur esot ideāls klimats ļoti garšīgas un dārgas kafijas audzēšanai, vai Kostarikā, kurā kafijas pupiņas dēvē par «zelta pupiņām».
Raksts tapis sadarbībā ar Nestle.
