Kritizē atļauju šovasar Jūrmalas pludmalē tirgot vīnus

Kādēļ pludmalē jādzer vīns?

Vairākus vietējos Jūrmalas iedzīvotājus biedē, kādas šovasar varētu būt sekas domnieku atļaujai pludmalē tirgot stiprākus alkoholiskos dzērienus. Līdz šim absolūtais spirta daudzums dzērienos nedrīkstēja pārsniegt 6 tilpumprocentus, taču turpmāk tas varēs sasniegt 15 procentus.

Jūrmalā dzīvojošā rakstniece Anna Žīgure šo Jūrmalas pilsētas domes lēmumu vērtē kritiski. „Jūrmalas dome ir tuvredzīga, pieņemot šo lēmumu, ko soli pa solim šādi lēmumi nesīs. Kūrorta pilsēta nav savienojama ar vīna dzeršanu pludmalē,” uzskata Žīgure.

Arīdzan vietējais jūrmalnieks, pensionārs Jānis šo ideju sauc par absurdu, jo viņu uztrauc bērnu atpūta pludmalē. „Es nezinu, kā šiem bērniem būt. Atrasties vidē, kad bērniem ir apsolīta atpūta pie dabas, un tad konstatēt, ka atrodies kādas pilsētas vienā malā, kur tiek šķindināti naži un glāzītes, tiek dzerts alkohols, skan mūzika un apkārt staigā iereibuši cilvēki.”

Jūrmalas dome seko Eiropas modei

Taču marta vidū Jūrmalas dome pieņēma attiecīgo lēmumu. Jūrmalas domes pārstāvis Māris Dzenītis „Tautas balsij” atzina, ka daudzi uzņēmēji, kas iznomā pludmales gabalus, ir aizrādījuši, ka tieši sievietēm neesot izvēles alkoholisko dzērienu klāstā, jo līdz šim pludmalē bija atļauts tirgot tikai alu un sidru.

„Sievietes vēlētos kādreiz šampanieti iedzert, un tāda iespēja nepastāv, jo bija ierobežojums ar sešiem grādiem. Izpētot arī Eiropas pieredzi, mēs šogad mēģinām atļaut pludmalē arī stiprākus grādus - līdz 15 grādiem,” komentēja Dzenītis. Lēmumu vienprātīgi atbalstījusi izveidotā darba grupa.

Turklāt tiekot domāts par to, lai uzņēmēji pārmēru iereibušus atpūtniekus paši arī uzmanītu. Lai gan Dzenītis sacīja, ka darba grupā piedalījušies glābēji un lēmumam dota zaļā gaisma, tomēr Jūrmalas ātrās palīdzības pārstāvis Uldis Ciekurs „Tautas balsij” pauda viedokli, ka domnieku lēmums viņiem bijis liels šoks.

Mediķi iebilst pret alkoholu pludmalē

„Es biju arī šajā komisijā uzaicināts kā pārstāvis no Jūrmalas ātrās palīdzības un glābšanas dienesta uz ūdeņiem, kur pret šo te es iebildu un galīgi noraidīju šādu varbūtību, ka palielina alkohola procentuālo daudzumu līdz 16 procentiem. Tas faktiski rada iespēju pārdot gan šampanieti, gan stipros vīnus un kokteiļus bundžās.”

Ja mediķi nemitīgi runā par to, ka nav ieteicams lietot alkoholu pludmalē, tad šis Jūrmalas domes gājiens esot vērtējams kā alkohola popularizēšana. „Ja iedzer, kas notiek tālāk? Cilvēks aiziet atsvaidzināties,” gaidāmo atpūtnieku uzvedību ieskicēja Ciekurs.

Eksperiments uz gadu

Jūrmalas dome norādīja, ka Eiropas valstīs vērojama pozitīva pieredze alkohola tirdzniecībai pludmalē. Tāpēc šogad uz gadu tas kā eksperiments ieviests arī Latvijā. Tomēr Eiropas pludmalēs esot citādāka situācija, jo cilvēku kultūra tur esot savādāka, iebilda Ciekurs.

Jāņem vēl vērā arī tāds fakts, ka Jūrmalas pludmale stiepjas 32 kilometru garumā. Taču šo platību uzrauga tikai sešas glābšanas dienesta stacijas. Glābēji operatīvi var reaģēt 600 metrus uz vienu vai otru pusi no stacijas, savukārt 20 kilometru paliek tā sauktajā aklajā zonā – bez pieskatīšanas.

Glābšanas dienestam tāpat ik gadu esot darba pilnas rokas pārgalvīgu atpūtnieku dēļ. „Var noslīkt, tikai pārgalvīgi peldoties, var rasties dažādas veselības problēmas, var aizmigt, var būt saulesdūriens, un visi mediķi ir teikuši, ka alkohola lietošana pludmalē nav ieteicama,” norādīja Ciekurs.