Jurists Nikolajs Zikovs, kura vārds saistīts ar slepkavību kinoteātrī, vēlas kaut uz laiku nokļūt brīvībā. Cilvēka nošaušanā vainotajam esot veselības problēmas, taču ne tik nopietnas, lai viņu vestu uz slimnīcu. Zikova advokāts Vilis Sruoģis portālam TVNET pastāstīja par apstākļiem, kādos Centrālcietumā ieslodzītais uzturas.
Cietuma kamerā Zikovs nedzīvojot viens pats. Tas parasti nemaz neesot atļauts.
Ieslodzītajam reizi mēnesī esot iespēja satikties ar tuviniekiem. Ja ir nauda, zvanīt ģimenes locekļiem varot biežāk - reizi nedēļā. Par telefonsarunām ieslodzītajiem jāmaksā pašiem.
Cietumā pieejams arī psihologs, to varot izmantot kaut katru dienu. Līdz pēdējai reizei, kad advokāts satika Zikovu, ieslodzītais nebija izmantojis psihologa pakalpojumus. Iespējams, viņš ar speciālistu ticies pēdējās pusotras nedēļas laikā, kopš nav advokātu redzējis.
Veselības sarežģījumi neesot smagi
Zikovam esot problēmas ar sirdsdarbību, taču tās nav tik nopietnas, lai vestu viņu uz slimnīcu. Parasti uz slimnīcu ved tikai tad, ja cietuma ārsts netiek galā un ieslodzītā veselības stāvoklis ir ļoti slikts.
Ja viņam būtu kaut kas ļoti nopietns, viņš būtu aizvests uz slimnīcu.
"Esmu pārliecināts, ka nevienam pirmstiesas izmeklēšanas laikā nomirt cietumā neļaus."
Stāstot par apsūdzētā pārdzīvojumiem saistībā ar kinoteātrī notikušo, aizstāvis sacīja: "Jebkurš normāls cilvēks pārdzīvo, ja viņa dēļ miris kāds cits cilvēks." Pārdzīvojumi šādā situācijā esot saprotami.
Advokāts nevēlējās atklāt, vai Zikovs sācis liecināt. Viņš arī nerunāja par aizstāvības taktiku.
Grib brīvību līdz tiesas spriedumam
Taču jautāts, vai advokāts mēģinās panākt, lai tiesa nosaka Zikovam citu drošības līdzekli, aizstāvis teica: "Visi apcietinātie grib līdz tiesas spriedumam dzīvot brīvībā. Protams, Zikovs nav izņēmums."
Viņš atgādināja, ka pirmstiesas izmeklēšana šādās lietās var ilgt 15 mēnešus, bet līdz tiesas spriedumam var paiet pat 24 mēneši.
Advokāts darīšot visu, kas būs viņa spēkos, lai panāktu Zikovam citu un ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli, taču atgādināja, ka aizstāvība to "var gribēt, bet nevar noteikt". Drošības līdzekli nosaka procesa virzītājs.
Kurš grib sēdēt cietumā? Tas ir normāli.
Tā Sruoģis komentēja Zikova vēlmi pēc cita drošības līdzekļa.
Viņš runāja par iespēju Zikovam piemērot nodošanu policijas uzraudzībā. Tā ir iespēja kontrolēt personu, taču vienlaikus tai viegli piemērot sankcijas, ja nepieciešams. Cietumā patlaban esot ļoti daudz ieslodzīto, kuriem apcietinājums nebūtu nepieciešams, bet gan pietiktu ar citu drošības līdzekli.
Tādā veidā šie cilvēki lieki tērējot valsts naudu tā vietā, lai ietu strādāt, pelnītu algu un maksātu nodokļus valstij.
Pēc advokāta teiktā, ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus īpaši varētu noteikt lielai daļai cilvēku, kuriem ir darbs un kuri iepriekš nav sodīti.
Runājot par Zikova gadījumu, Sruoģis teica:
Protams, sods būs. Iespējams, tas būs saistīts ar brīvības atņemšanu.
"Bet, kad būs tiesas spriedums, tad to arī varēs izciest."
Aizdomas par noklausītām telefonsarunām
Advokāts ar Zikovu mēdz sazināties arī pa telefonu, taču labāk, ērtāk un drošāk esot tikties klātienē. Tas tādēļ, ka ne tikai Sruoģis, bet arī citi advokāti runājot par sajūtu, ka nopietnās lietās viņu telefonsarunas kāds varētu noklausīties. To apliecinot arī publiskā informācija par noklausītām advokātu telefonsarunām.
Jautāts, vai arī Sruoģim ir sajūta, ka viņa telefonsarunas tiek noklausītas, viņš teica: "Kādreiz ir, neesmu nekāds izņēmums."
Ja sarunas noklausās, tas esot nelikumīgi. "Kurš tiesnesis dos atļauju noklausīties advokāta telefonsarunas? Advokātam ir zināma imunitāte."
Pēc Sruoģa teiktā, dažreiz noklausītās telefonsarunas tiekot nelikumīgi izmantotas tiesas procesā.
Advokāts arī pauda viedokli, ka ļoti daudz informācijas, kas masu medijos izskanēja saistībā ar šo gadījumu, neatbilst patiesībai.
