ANO ģenerālsekretārs satraukts par krīzi Korejas pussalā (2)

Kopš marta, kad ASV un Dienvidkoreja sāka kopīgas militārās mācības, Ziemeļkoreja teju vai ik dienas draudējusi uzbrukt abu valstu militārajām bāzēm.

Šodien Phenjana paziņoja, ka plāno no jauna iedarbināt 2007.gadā slēgto kodolreaktoru Jonbjonas kodolobjektā, kas bija vienīgais plutonija avots Ziemeļkorejas atomieroču programmai.

Phenjanas paziņojums izsaucis satraukumu starptautiskajā sabiedrībā. Arī Ķīna, kas ir Phenjanas vienīgā ietekmīgā sabiedrotā, paudusi nožēlu par šādu soli un aicinājusi Phenjanu saglabāt savaldību.

Kopš Ziemeļkorejas februārī veiktā kodolizmēģinājuma, kas sekoja tāla darbības rādiusa raķetes izmēģinājumam, spriedze Korejas pussalā ir pakāpeniski pieaugusi.

Sodot Phenjanu par kodolizmēģinājuma veikšanu, ANO nāca klajā ar jaunām sankcijām, ko Ziemeļkoreja izmantoja par ieganstu, lai izteiktu virkni draudu Seulai un Vašingtonai.

Situāciju saasinājušas arī Dienvidkorejas un ASV kopējās militārās mācības un ASV lēmums izvietot Dienvidkorejā bumbvedējus B-52 un B-2, kā arī karakuģa «USS Fitzgerald» nosūtīšana uz Dienvidkoreju.

Sestdien Ziemeļkoreja nāca klajā ar paziņojumu, ka tā atrodas «karastāvoklī ar Dienvidkoreju».

Pirmdien Ziemeļkorejas parlaments, atsaucoties uz valdošās Darba partijas centrālkomitejas mudinājumu, pieņēma īpašu likumdošanas aktu, kurā oficiāli atzīts, ka valsts rīcībā ir «kodolbruņojums pašaizsardzības mērķiem». Parlaments arī nomainīja Ziemeļkorejas premjerministru. Savukārt Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje pirmdien paziņoja ka Ziemeļkorejai jārēķinās ar «stingru pretdarbību» pret jebkādu iespējamo provokāciju.

«Pašreizējā krīze jau tagad ir aizgājusi pārāk tālu,» uzskata ANO ģenerālsekretārs, uzsverot, ka vienīgais iespējamais ceļš uz priekšu ir sarunas.

Vienlaikus Bans pauda bažas, ka krīze var vērsties plašumā.

«Es esmu pārliecināts, ka neviens negrasās uzbrukt KTDR (Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai), jo pastāv nesaprašanās par tās kodolsistēmu (..), bet es baidos, ka pārējie atbildēs uz jebkuru militāru provokāciju,» paziņoja Bans.

Kā jau vēstīts, Phenjana šodien paziņoja, ka tiks savesti kārtībā visi objekti Jonbjonā, tostarp urāna bagātināšanas rūpnīca un piecu megavatu reaktors.

Mērķis ir «gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi» sekmēt «kodolieročiem bruņotos spēkus», atsaucoties uz valdības amatpersonām, informēja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

Jonbjonas reaktors bija vienīgais plutonija avots Ziemeļkorejas atomieroču programmai. Tomēr tiek uzskatīts, ka pirms slēgšanas Phenjana saražoja pietiekami daudz plutonija, lai izgatavotu sešas līdz astoņas atombumbas.

Eksperti uzskata, ka Ziemeļkorejai būs nepieciešami aptuveni seši mēneši, lai no jauna iedarbinātu Jonbjonas reaktoru, kas pēc tam gadā spēs saražot plutoniju vienai atombumbai.

2010.gadā Phenjana atļāva ārvalstu zinātniekiem apmeklēt Jonbjonu un atklāja, ka šajā objektā tiek bagātināts urāns, bet uzstāja, ka urāns tiek bagātināts tikai līdz zemam līmenim un tas domāts civiliem mērķiem.

Phenjanas pēdējais paziņojums raisījis bažas, ka Ziemeļkoreja Jonbjonas objektā varētu sākt atklāti ražot augsti bagātinātu urānu.

Daudzi analītiķi uzskata, ka slepus Ziemeļkoreja jau gadiem ilgi ražo augsti bagātinātu urānu un trešā kodolizmēģinājuma laikā februārī patiesībā pārbaudīta urāna bumba.

Tiek uzskatīts, ka iepriekšējos kodolizmēģinājumos 2006. un 2009.gadā tika lietots plutonijs.

Seulas Dongukas universitātes Ziemeļkorejas studiju profesors Kims Jonhjuns uzskata, ka Phenjanas lēmums atjaunot 2007.gadā slēgtā reaktora darbību būtu uztverams daudz nopietnāk nekā pēdējo nedēļu militārie draudi.

«Tā nav tikai provokācija. Tas ir spēcīgs, taustāms solis un, iespējams, tieši tas pamudinās ASV uz tiešu dialogu, ko vēlas Phenjana,» atzīmēja Kims.

Iespēja, ka Ziemeļkoreja varētu atklāti nostāties uz plutonija un urāna bagātināšanas ceļa, ir nopietni satraukusi starptautisko sabiedrību.