Skolotāji, kuri strādā atšķirīgos novados, bet veic vienādu darbu, saņem krasi atšķirīgu atalgojumu, atšķirība var būt līdz pat 66%, tā trešdien, tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Skolotāju algas par vienādu slodzi ir dažādas; 287- 432 lati (139)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa paskaidroja, ka atšķirība veidojas dažāda skolēnu skaita dēļ novados, piemēram, skolās, kurās ir mazs skaits skolēnu, pedagogi saņem arī daudz mazāku atalgojumu, jo kopējā nauda, kas seko skolēniem, ir mazāka.
Tāpēc ministrijas pārstāvji norādīja, ka būtiski ir pāriet uz 40 stundu darba nedēļu, kas šo situāciju labotu, un skolotāji par vienādu darbu saņemtu vienādu atalgojumu. Šādu ieceri atbalsta arī pedagogi, taču viņus satrauc kavēšanās ar šīs ieceres izstrādi.
Viņa arī norādīja, ka kopumā samazinās bērnu skaits un vidusskolā tas notiek stipri straujākā nekā pirmskolā, kur pirmajās klasēs paredzams pat kāpums. Tikmēr skolotāju skaits paliek nemainīgs. Tādējādi sanāk, ka skolēnu skaits ir mazāks un mazāks ir finansējums, bet pieejamais finansējums novados ir jāsadala uz lielāku pedagogu skaitu.
Runājot par pāreju uz 40 stundu darba nedēļu, pedagogi ar aicināja nosaukt summu, kāda būtu atbilstoša.Viens no galvenajiem uzstādījumiem sadarbības memorandā ir tas, ka vēlamies vienādu samaksu par kvalitatīvu darbu.
Viņa norādīja, ka tā ir viena no problēmām, kas būtu jārisina. Liepiņa klāstīja, ja pie esošās sistēmas pie mazākās likmes pieliks visiem, tad
lielākie ieguvēji šajā situācijā būs tie, kas jau tagad saņem visvairāk.
Tādējādi nepieciešams jauns aprēķināšanas veids.
Valsts izglītības informācijas sistēmā, kurā informāciju savada skolu un pašvaldību pārstāvji, parāda, ka
zemākā likme pa novadiem ir 287 lati, bet augstākā likme novada līmenī - 432 lati. Tikmēr Ministru kabineta noteikumos noteiktā zemākā likme - 280 lati - nav nekur.
Tikšanās laikā LIZDA pārstāvji arī atkārtoti interesējās par papildu finansējuma pieprasīšanu, lai ministrija varētu īstenot savas ieceres, tādā veidā arī paceļot finansējumu izglītībai.
IZM prasīs papildu naudu pedagogiem
Savukārt ministrijas pārstāvji tikšanās laikā šīs bažas atkārtoti noraidīja un atgādināja – lai nodrošinātu sadarbības memoranda izpildei nepieciešamo finansējumu, 2012.gada augustā budžeta bāzes izdevumiem IZM panāca papildu finansējuma piešķiršanu 2013.gadā – 6,5 miljonu latu, 2014.gadā – 14,4 miljonu latu, 2015.gadā – 14,4 miljonu latu apmērā, kas ir nepieciešami, lai īstenotu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu, vadītāju un vadītāju vietnieku zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu par 10% un diferencētu pedagogu atalgojuma ieviešanu, sasaistot to ar pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, kā to paredz sadarbības memorands.
Šā gada 5.martā valdība atbalstīja IZM prasību palielināt bāzes izdevumus 2014.–2016.gadam par 501,9 tūkstošiem latu ik gadu, ņemot vērā prognozēto piecus un sešus gadus veco bērnu skaita palielinājumu turpmākajos gados.
Papildus jau piešķirtajam finansējumam IZM plāno jūnija sākumā prasīt naudu jauno politikas iniciatīvu īstenošanai, tādējādi pilnībā nodrošinot pedagogu motivācijas programmas īstenošanu. IZM pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka šī summa varētu būt aptuveni 10 miljoni latu.
LIZDA dod mēnesi laika pedagogu motivācijas izstrādei
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) devusi vienu mēnesi laika darbam pie pedagogu motivācijas sistēmas izstrādes, lai pēc tam atkārtoti lemtu par tālāko rīcību, neizslēdzot izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisijas pieprasīšanu.
Pedagogi uzskata, ka darbs, kas izdarīts pie pedagogu motivācijas sistēmas izstrādes, ir nepietiekams. Vienlaikus gan skolotāji apņēmās vēl pagaidīt, lai 8.maijā atskatītos uz ministrijas paveikto un lemtu par turpmāko rīcību.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzsvēra, ka primārais nav ministra demisijas pieprasījums, jo būtiski ir rezultāti. «Tieši tāpēc par ministra demisijas pieprasīšanu nelēmām,» paskaidroja Mikiško un piebilda, ka gadījumā, ja šāds balsojums LIZDA sanāksmes laikā notiktu, vairākums demisijas pieprasīšanu atbalstītu.
Savukārt IZM Izglītības departamenta direktore Iveta Papule paskaidroja, ka pedagogu motivācijas sistēma tiek izstrādāta. Vienlaikus gan viņa skubināja pašus pedagogus aktīvāk iesaistīties ar savām idejām, tādā veidā veicinot tās izstrādi.