Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10100094t1h85c8.jpg)
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izraisījusi plašu ažiotāžu, aicinot sākt diskusiju par attīstībā un iespējās līdzvērtīgu pašvaldību izveidi līdz 2020. gadam. Ja apvienošanās notiktu pēc VARAM vīzijas, tad līdz 2020. gadam Latvijā izveidotu apmēram 30 pašvaldības, kurās apvienotos esošie novadi. Tad novadi galvenokārt būtu kādreizējo rajonu robežās, turklāt ar lielajām pilsētām tiktu apvienotas līdzās esošās lauku teritorijas. Piemēram, Daugavpils un Daugavpils novads veidotu vienu pašvaldību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsver, ka sadrumstalotība un novadu pārāk lielās atšķirības bremzē reģionu attīstību, tādēļ Latvijā ir jāveido pašvaldības, kuru iespējas attīstīties un sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem ir līdzvērtīgas. Viņš pauž: «Patlaban diemžēl Latvijas pašvaldību karte atgādina raibu lupatdeķi un ir virkne problēmu, ar ko jāsaskaras izmēros un iespējās tik dažādām pašvaldībām». Ministrijas un Sprūdža idejas ir izsaukušas pretrunīgus vērtējumus gan sabiedrībā, gan pašvaldībās.
Mazo novadu iedzīvotāji - kategoriski pret
Piemēram, Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne saka: «Ja cilvēkiem būtu tik slikti mūsu mazajā novadā, viņi nāktu uz pašvaldību un rosinātu pievienoties, katram taču gribas dzīvot labāk. Taču līdz šim šādas iniciatīvas nav bijušas. Mēs domē esam runājuši par šo jautājumu. Ja novada iedzīvotāji nāktu ar šādu priekšlikumu, tad dome nestāvētu pretim. Veidojot novadus, gan nevajadzēja izjaukt tās rajona līmeņa struktūras, kuras strādāja ļoti labi.»
Paužot savu personīgo viedokli, A.Vilcāne tomēr pieļāva, ka agri vai vēlu mazajām pašvaldībām apvienošanās būs nepieciešama, tāda ir valdības politika, kas vērsta uz lielajām pilsētām un attīstības centriem. Nav skaidrs, kas notiks nākamajā plānošanas periodā, kādas būs mazo pašvaldību iespējas iegūt ES fondu projektu līdzekļus. Ja mazajiem novadiem iespēju nebūs, tie būs spiesti pievienoties lielākiem. Viņa gan atzīst, ka Vārkavas novads tomēr ir mazs, vismaz vēl viens pagasts klāt būtu noderējis.
Aglonas Maizes muzeja vadītāja Vija Ancāne, arī maza novada iedzīvotāja, bija visai kategoriska pret jaunām reformām: «Bija rajoni, sakārtota struktūra, tā tika izjaukta, tagad atkal rausta cilvēkus! Ierēdņi kaut ko izdomā, lai tikai parādītu, ka strādā. Aglona neko īpaši no šādas apvienošanās neiegūtu un to pašu var teikt par citiem novadiem.»
Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts: «Es arī ministram Sprūdžam teicu, ka nevajadzētu atkal tautu tracināt ar reformām. Mēs pēc vienas reformas esam nostrādājuši tikai četrus gadus un redzam, ka novados, neatkarīgi – liels vai mazs, ir notikusi ievērojama investīciju apguve. Tagad vairs nav rajonu, kas bija galvenie noteicēji, labuma noņēmēji, esam kļuvuši līdzvērtīgāki. Svarīgāk būtu stiprināt uz vietas novadu kapacitāti.Tāda veida mākslīgas apvienošanas ir pat kaitīgas. Apvienoja ceļu rajonus. Vai no tā ceļi ir kļuvuši labāki? Tas pats ar Valsts meža dienestu, mežziņi brauc uz darbu uz Krāslavu, pēc tam brauc katrs uz savu atbildības teritoriju. Vai tas ir racionāli? Novadu apvienošana pārējām teritorijām labumu neatnesīs.»
Tiesa gan, dažkārt runājot ar Dagdas un īpaši Krāslavas novada iedzīvotājiem, daļa pieļauj, ka varbūt būtu labāk, ja bijušajā rajonā tiktu veidots viens novads.
Vai pagasti «nepazudīs»?
Ja mazo novadu apvienošanā bijušo rajonu robežās var saskatīt loģiku, tad pavisam jauna ir ideja veidot aglomerācijas ap lielajām pilsētām. Ja, piemēram, Jēkabpils vai Valmiera agrāk bija rajonu centri, tad pārējās lielās pilsētas – Daugavpils, Liepāja, Rēzekne un citas vienmēr ir bijušas atsevišķas administratīvās vienības.
Piemēram, Liepājas mērs Uldis Sesks saka, ka Latvijas lielo pilsētu un novadu apvienošana «būtu kārtējā aplamība, kuru pēc tam būtu jālabo». Viņš kā loģiskāko variantu saskata 26 rajonus jeb novadus un deviņas pilsētas.
Savukārt Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja, ministra Sprūdža Reformu partijas biedrene Žanna Kulakova ir paudusi, ka Daugavpils pilsētas vadība atbalsta ministrijas plānu par pašvaldību apvienošanu pēc teritoriālā principa. Viņasprāt, tas varētu veicināt ekonomisko izaugsmi, attīstīs uzņēmējdarbības attīstību un ļaus izveidot jaunas darba vietas.
Daugavpilij varētu arī nebūt iebildumu pret šādu risinājumu, taču novadā šī ideja tiek uzņemta bez sajūsmas. Par VARAM priekšlikumu tika runāts arī sapulcēs, Daugavpils novada pašvaldības vadītājiem un deputātiem tiekoties ar iedzīvotājiem, bet atbalstoša nostāja dzirdēta netika.
Gan Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, gan izpilddirektore Vanda Kezika, gan deputāti pauda bažas, ka novada pagasti šādā lielā struktūrā «pazudīs». Ja šobrīd novada pašvaldība domā par visu, arī pašu mazāko un attālāko pagastu vienlīdzīgu attīstību, cenšas taisnīgi sadalīt finansējumu, tad rodas jautājums, vai lauku teritorijas tiks ievērotas iepretim Daugavpils pilsētai ar gandrīz simt tūkstošiem iedzīvotāju.
Nav grūti prognozēt, ka arī pašvaldību vēlēšanās pilsēta ar vairākkārt lielāku vēlētāju skaitu iegūs nospiedoši lielāku pārstāvniecību domē. Vai tad «sīkās» pagastu vajadzības netiks ziedotas lielo pilsētas problēmu risināšanas labad? Var piekrist Ž. Kulakovai, ka Daugavpils ir liels administratīvais centrs, kur tiek sniegti attīstītās infrastruktūras pakalpojumi ne tikai pilsētas iedzīvotājiem, bet arī novada pārstāvjiem un citu novadu un reģionu iedzīvotājiem. Bet tādā gadījumā, ko lai saka par Rīgu, kur tiek sniegti pakalpojumi visai valstij?
LPS ir kritiska nostāja
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, paužot LPS valdes viedokli, uzsver, ka VARAM ziņojums ir sagatavots steigā un vērtē tikai dažus reformas aspektus. Pieņēmums, ka lielāka pašvaldība noteikti nodrošinās labākas attīstības iespējas, ir nepamatots, kā arī pieņēmums – jo vairāk iedzīvotāju, jo lielākas izaugsmes iespējas, nav objektīvs. Pašreizējā situācija pierāda, ka arī nelieli novadi maksā dotāciju pašvaldību izlīdzināšanas fondā, lai uzturētu pašvaldības ar lielāku iedzīvotāju skaitu.Nozīmīgāki faktori, kas ietekmē spēju attīstīties ir ievēlēto deputātu prasme un talanti, valdības reģionālās politikas esamība vai neesamība, pašvaldības tuvums Rīgai vai maģistrālajiem ceļiem, taču tas šajā ziņojumā nav ņemts vērā.
Savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis jautā: «Vai kāds var atbildēt uz jautājumu, vai 200 000 cilvēki no Latvijas aizbrauca administratīvi teritoriālās reformas vai krīzes rezultātā? Problēma arī ir tajā, ka šobrīd viss tiek risināts uz attīstības centru rēķina, jo finanšu daudzums pēc reformas nav mainījies. Ja valsts nenāks pretī šo visu problēmu risināšanās, tad situācija vēl pasliktināties. Četru gadu laikā nav iespējams atrisināt visas problēmas, tas viss notiek lēnāk, tāpēc uzskatām šo izvērtējumu par nepiemērotu šī brīža situācijai.