Desmit Vecrīgas grautiņu dalībniekiem piemēro piespiedu darbu (1)

Asūdzētajiem Mārtiņam Šķēlem un Aivaram Zeltiņam tiesa kā sodu piesprieda 80 stundas piespiedu darba. Robertam Bogdānam, Oļegam Smirnovam, Edgaram Bogdanovam, Eduardam Smoļakam un Oskaram Bergmanim apgabaltiesa noteica piespiedu darbu uz 100 stundām.

Oļegs Moškovcevs un Kārlis Cunskis kā sodu saņēma piespiedu darbu uz 120 stundām, bet Viktoram Vasiļjevam piespiedu darbos būs jānostrādā 140 stundas.

Andrejam Stepaņiščevam Rīgas apgabaltiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi ar tikpat ilgu pārbaudes laiku, bet Eduards Pūce vienīgais tika sodīts ar reālu brīvības atņemšanu. Tieši par dalību grautiņos tiesa Pūcem, kurš patlaban atrodas apcietinājumā, piesprieda četru gadu cietumsodu, bet kā galīgais sods, ņemot vērā spriedumu kādā citā lietā, viņam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un trīs mēnešiem ar policijas kontroli uz diviem gadiem.

Materiālā kaitējuma kompensāciju cietušajiem tiesa nenoteica. Pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams 3.aprīlī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātā.

Visi apsūdzētie savu vainu atzina, tāpēc pierādījumu pārbaude nebija nepieciešama.

Prokurore šodien pēc tiesas sprieduma noklausīšanās žurnālistiem atzina, ka piespriestie sodi viņu kopumā apmierina, jo tie ir līdzīgi prasītajiem. Tomēr galīgo lēmumu par nepieciešamību iesniegt apelācijas protestu prokurore pieņemšot pēc iepazīšanās ar sprieduma motīviem, kuri būs pieejami vien pēc Lieldienām.

Jau ziņots, ka pagājušā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa apjomīgo 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Tomēr vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl vairākās lietās.

Vienā no izdalītajām lietām, kurā visi apsūdzētie savu vainu atzina, spriedums tika pasludināts jau 2012.gada 3.oktobrī. Rīgas apgabaltiesa visiem 11 minētajā lietā apsūdzētajiem piesprieda 80-120 stundu piespiedu darbu. Lielākā daļa apsūdzēto kā sodu saņēma 120 stundas piespiedu darba. Šis spriedums gan vēl nav stājies likumīgā spēkā, jo tas ir pārsūdzēts.

Vēl vienā no "lielā" kriminālprocesa izdalītajā lietā - pret vienu pašu apsūdzēto Edgaru Markotu - spriedums tika pasludināts 2012.gada 14.decembrī. Rīgas apgabaltiesa viņu sodīja ar piespiedu darbu uz 160 stundām. Šā gada 25.janvārī spriedums Markota lietā stājās likumīgā spēkā.

Šā gada 8.februārī Rīgas apgabaltiesa nolasīja spriedumu vēl septiņiem 13.janvāra grautiņos apsūdzētajiem. Četrus no viņiem pirmās instances tiesa sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu, divus - ar piespiedu darbu, bet vienu - ar reālu brīvības atņemšanu, tomēr cietumā viņam jāiet nebūs, jo savu sodu šis vīrietis jau ir izcietis. Šis spriedums vēl nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzams.

Savukārt 11.martā Rīgas apgabaltiesa nolasīja spriedumu vēl trim Vecrīgas grautiņu dalībniekiem, divus no viņiem sodot ar piespiedu darbu uz 150 un 80 stundām, bet vienu - ar nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, paredzot tikpat ilgu pārbaudes laiku. Arī šis spriedums vēl nav stājies spēkā.

Pirmās instances tiesas spriedumi atsevišķās tiesvedībās nolasīti vēl trim vīriešiem, taču viņu apsūdzības jau sākotnēji nebija iekļautas "lielajā" kriminālprocesā.

Kriminālprocesos, kas tika sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.

2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā Krimināllikuma redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk šī norma tika izslēgta.

Šobrīd likums par dalību grautiņos paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."

LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.