Pagājušā gada pirmajā pusē vairākas Krievijas institūcijas turpinājušas īstenot aktīvus pasākumus, lai sabiedrību un lēmumu pieņēmējus noskaņotu pret dalību Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektā.
SAB: Krievijas «aģenti» musinājuši par Latgales atdalīšanos un pret Visaginu (123)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) 2012.gada darbības pārskata publiskā daļa, viena no organizācijām, kas īstenoja pasākumus negatīva sabiedrības viedokļa veidošanā šajā jomā, bija Sanktpēterburgas sabiedrisko attiecību kompānija «Krievijas Baltijas mediju centrs». Kompānijas pārstāvji meklējuši sadarbības partnerus reģionālo mediju vidū, lai kopā ar tiem izvērstu pret Visaginas AES celtniecību vērstas kampaņas.
Pagājušajā gadā SAB uzmanības lokā nonākušas arī dažādas citas pret Latvijas interesēm vērstas aktivitātes, kas īstenotas informatīvajā telpā. Atsevišķu organizāciju un personu darbības bijušas orientētas uz Latvijas iekšpolitikas ietekmēšanu, konkrētu procesu un notikumu iniciēšanu un virzīšanu, kā arī negatīva Latvijas tēla veidošanu. Tāpat pērn novērotas vairākas pret Latviju vērstas mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā bijuši iesaistīti ārvalstu mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas.
Viens no šādu aktīvo pasākumu virzieniem bijis arī diskusijas veicināšana par Latgales reģiona atšķirību no pārējās Latvijas. Kā noskaidrojis SAB, diskusijas tika veicinātas, organizējot atsevišķu ekspertu izteikumus par šī reģiona etniskajām, ekonomiskajām vai vēsturiskajām atšķirībām un veidojot publicitāti šiem izteikumiem.
Latvijas krievvalodīgo «tiesību aizstāvja» Aleksandra Gapoņenko grāmatas «Latgale: citas esības meklējumos» prezentāciju, kurā tika popularizēta doma par latgaļiem kā patstāvīgu tautu, kas aktualizē autonomijas nepieciešamību, Maskavā organizēja un vadīja SAB jau iepriekš identificētais Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, teikts SAB 2012.gada darbības pārskata publiskajā daļā.
Tradicionāli Krievijas institūciju īstenotu informācijas kampaņu tematika ir mēģinājumi Latviju apsūdzēt nacisma ideju atbalstīšanā, cilvēktiesību neievērošanā, kā arī mēģinājumi Latvijai piedēvēt ekonomiskas neveiksmes, kas saistītas ar dalību Eiropas Savienībā, secinājis SAB. Veidojot propagandas kampaņas, Krievijas mediji, eksperti un amatpersonas savus izteikumus nereti pamatojuši ar dažādu nevalstisku organizāciju veidotiem faktu apkopojumiem. Savukārt šādu apkopojumu veidošanai finansējums nevalstiskajām organizācijām ticis piešķirts no Krievijas budžeta līdzekļiem tautiešu atbalstam.
Pērn darbu sākuši arī divi jauni fondi, ar kuru starpniecību Krievija oficiāli un dažkārt slēpti atbalstījusi savās interesēs strādājošos aktīvistus un nevalstiskās organizācijas, izmantojot galvenokārt Krievijas valsts budžeta līdzekļus. Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds sniedz informatīvo, organizatorisko, finansiālo un juridisko atbalstu ārpus Krievijas mītošajiem tautiešiem.
SAB atklājis, ka arī Latvijā 2012.gadā vairākas organizācijas, kuras publiskajā telpā ilgstoši izplatījušas nepilnīgu un tendenciozu informāciju par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju un nepilsoņu tiesību pārkāpumiem, ir saņēmušas šī fonda finansējumu.
Savukārt Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds kā starpnieks īsteno valsts atbalstu sabiedriskajām organizācijām, kas darbojas ārpolitikas jomā. Gorčakova fonds finansiāli atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir imitēt pilsoniskās sabiedrības un ekspertu atbalstu Krievijas ārpolitikai un arī iekšpolitiskajiem procesiem. Fonds finansē konferences un forumus, veido zinātniski izglītojošas programmas, kurās ar mērķtiecīgi atlasītu auditoriju strādā Krievijai un tās ārpolitikai lojāli eksperti, noskaidrojis SAB.
SAB izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevums ir identificēt slēptā vai maldinošā veidā īstenotas, pret Latviju vērstas ārvalstu aktivitātes, kas ir pretrunā ar Latvijas interesēm vai pat var radīt valsts drošības apdraudējumu. Krievijas viens no galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir lielvaras statusa nodrošināšana un uzturēšana starptautiskajās attiecībās.
Saskaņā ar 2013.gada februārī apstiprināto Krievijas ārpolitikas koncepciju šī mērķa sasniegšanai attiecībās ar kaimiņvalstīm tiek izmantotas tautiešu organizācijas, «maigās varas» metodes, kā arī ideoloģizēta cīņa par vēstures jautājumu interpretāciju atbilstoši Krievijas interesēm, teikts SAB 2012.gada darbības pārskata publiskajā daļā.