Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10165804t1hca92.jpg)
Pagrūti rakstīt, jo šaubos, vai ar padomu te varēs ko līdzēt. Lieta tāda, ka mana draudzene, ar kuru esam kopā jau trešo gadu, pēdējā laikā sāk uzvesties tā, ka liekas - mums jāšķiras. Divus gadus viss bija brīnišķīgi. Tikāmies ne tikai nedēļu nogalēs, bet arī darbdienu vakaros. Gribējās būt kopā iespējami biežāk.
Un draudzene pārcēlās pie manis. Bet nepagāja ne mēnesis, kad viņa sāka mani kritizēt. Ļāvu, lai viņa pārkārto dzīvokli pēc sava prāta. Centos visu nolikt vietā, jo draudzeni ļoti uztrauc nekārtība. Bet tas nav galvenais. Trakākais, ka viņai nepatīk mani draugi. Negrib, ka viņi nāk pie mums, bet pārmet arī tad, ja es aizeju pie draugiem.
Sākusi rīkot greizsirdības scēnas, zvana, lai pārbaudītu, kur esmu.
Pēc šādiem zvaniem uz māju iet nemaz negribas, jo tur sagaidīs kārtējie pārmetumi.
Jūs savās atbildēs mēdzat uzsvērt, ka problēma visbiežāk meklējama pašā cilvēkā. Mēģināju izdomāt, ko daru nepareizi, bet kļūdas neatrodu. Manuprāt, attieksme būtu jāmaina draudzenei, taču viņa tā nedomā... Kad ierunājos par šķiršanos, atkal pārmet, ka man ir cita. Bet nav taču!
Atbild Elīna Zelčāne, geštaltpraktiķe:
- Bieža tikšanās un dzīvošana kopā stipri atšķiras. Diviem cilvēkiem, kam iepriekš bija katram sava dzīves telpa, tagad ir viena kopēja. Kopdzīvi vieglāk sākt ir tiem partneriem, kas atrodas ļoti saplūstošās attiecībās, vai arī tiem, kuri prot aizsargāt katrs savas un cienīt otra robežas. Daudz grūtāk ir, ja viens no partneriem vēlas pārāk dziļi ielīst otra dzīvē, bet otrs grib saglabāt savu privāto dzīves telpu. Šādos gadījumos rodas greizsirdības scēnas, pārmetumi un šaubas par to, vai partneris mūs joprojām mīl.
Nevaru nepārprotami pateikt, kurš vainojams attiecībās, bet varu vispārīgi pastāstīt par bieži izplatītu attiecību modeli, kas, iespējams, attiecas arī uz Jums.
Sievietēm daudz biežāk nekā vīriešiem patīk uzņemties aizbildņa jeb mātes lomu ne tikai pār bērniem, bet arī pār vīrieti sev līdzās.
Šāda tipa sievietēm patīk kontrolēt, pamācīt un kritizēt. Viņām šķiet, ka zina labāk, kas vīrietim ir vajadzīgs. Rezultātā labu nodomu vārdā viņas sāk zāģēt savu partneri, vēloties viņu pārveidot. Taču problēma slēpjas ne jau pašā apstāklī, ka sievietei gribas visu noteikt (valdonīgas sievietes un pakļāvīgi vīrieši, gluži tāpat kā valdonīgi vīrieši un pakļāvīgas sievietes, kopā spēj nodzīvot arī visu mūžu), bet gan tajā, ka vīrietim kādā brīdī var apnikt būt bērna lomā.
Iemīlēšanās sākumā, vēloties izpatikt partnerim, mēs attiecību vārdā mēdzam upurēt daļu savas brīvības. Taču vēlāk var kļūt svarīgi atjaunot saskaņu ar sevi. Bet otram tas var likties kā norobežošanās un signāls, ka partneris mūs vairs nemīl. Tāpēc ļoti svarīgi izrunāt šīs lietas. Ja nespējat pašu spēkiem tikt galā, iespējams, nepieciešama speciālista konsultācija, kas palīdzēs labāk sadzirdēt vienam otru.
Vēstulē uzsvērāt, ka, Jūsuprāt, attieksme jāmaina draudzenei.
Es gribētu piebilst, ka atbildība par attiecībām ir abiem.
Jūsu atbildība ir tajā, kā reaģējat uz draudzenes izturēšanos. Iespējams, viņa turpina vadīt Jūsu dzīvi, jo to ļaujat. Tāpēc attiecību nākotni noteiks ne tikai draudzenes spēja mainīties, bet arī Jūsu spēja izvēlēties - pakļauties vai tomēr ne.