Augstākās tiesas (AT) Senāts šodien atstāja spēkā spriedumu, ar kuru no Latvijas valsts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) personā piedzīta 100 000 latu kompensācija par 1997.gadā notikušās Talsu traģēdijā radītajām ciešanām.
Valstij jāmaksā 100 tūkstoši latu Talsu traģēdijā cietušajiem (172)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
AT preses sekretāre Baiba Kataja informēja, ka šis ir pirmais spriedums civilprasībās par morālo kaitējumu saistībā ar Talsu traģēdijas nodarītajām ciešanām, kas ir stājies likumīgā spēkā.
Spriedums nav pārsūdzams
AT Senāts šodien noraidīja kasācijas sūdzības, kas tika iesniegtas par AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 11.jūnija spriedumu, ar kuru kompensācija piedzīta par labu traģēdijā cietušajam Andrim Zasam, bet viņa mātes Aijas un brāļa Artūra prasības noraidītas. Zasu ģimene no valsts vēlējās piedzīt kopumā trīs miljonu latu kompensāciju.
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, Senāta šodien pieņemtais spriedums stājies spēkā tā pasludināšanas brīdī un nav pārsūdzams. Pilns Senāta sprieduma teksts būs pieejams pēc 21.marta.
AT Civillietu tiesu palāta 2009.gadā piedzina no Latvijas valsts par labu prasītājam atlīdzību par sakropļojumu - 50 000 latu un atlīdzību par morālo kaitējumu - 50 000 latu. Zasa mātes un brāļa prasības tika noraidītas pilnībā. AT sprieduma labprātīgai izpildei tolaik atvēlēja 10 dienas no brīža, kad spriedums stāsies likumīgā spēkā.
Nosakot atlīdzības apjomu par sakropļojumu, AT Civillietu tiesu palāta ņēma vērā, ka prasītājs nav spējīgs sevi uzturēt un ir pilnībā atkarīgs no viņam sniegtās aprūpes, kā arī faktu, ka sakropļojuma rezultātā atzīts par rīcībnespējīgu personu. AT spriedumā arī atzina, ka miesas bojājumi, kuru sekas ir neatgriezenisks sakropļojums, nodarījuši morālo kaitējumu, tāpēc piedzenama atlīdzība no valsts.
Kasācijas sūdzības par šo AT spriedumu Senātā iesniedza gan prasītāji gan VUGD.
Ugunsdzēsējiem šādas naudas nav
VUGD priekšnieks ģenerālis Ainars Pencis pastāstīja, ka dienestam pašam šādu līdzekļu neesot, taču Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums, protams, tikšot pildīts. "Kā Senāts nolēma, tā būs. [..] Tad, kad pie mums atnāks tas tiesas lēmums, mēs vērsīsimies valdībā, un viss, jo
es personīgi uzskatu, ka šī ugunsdzēsēju paaudze nekādā gadījumā nav atbildīga par to, kas notika pirms 15-20 gadiem,p/c[ norādīja VUGD priekšnieks, atgādinot, ka savulaik ugunsdzēsēji paši vākuši naudu, lai palīdzētu Talsu traģēdijā cietušajiem.
"Mums pašiem tādas naudas nav un nebūs. 100 000 latu mēs varētu dabūt, ja aizslēgtu apmēram divus ugunsdzēsēju depo un visus cilvēkus palaistu vaļā," salīdzināja Pencis. Viņš uzskata, ka prasītāji šajā gadījumā nav rīkojušies korekti, mēģinot "taisīt biznesu" uz traģēdijas rēķina.
"Ja mums būs pašiem jāmaksā, tad mēs likvidēsim ugunsdzēsēju komandas, un likvidēsim tās ugunsdzēsēju komandas, kas ir tuvāk tiem prasītājiem, jo kāpēc citiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu ciest, ja kāds grib nopelnīt," sacīja VUGD priekšnieks, piebilstot, ka valdība jau iepriekš tikusi brīdināta par Talsu traģēdijas tiesvedībām, kuru iznākums var būt neprognozējams.
Arī IeM preses pārstāve Gunta Skrebele pastāstīja, ka tuvākajā laikā ministrija vērsīšoties valdībā ar lūgumu piešķirt VUGD minētos līdzekļus no valsts budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem. Līdz ar to paša VUGD budžets pēc šīs tiesvedības necietīšot.
Līdzekļus meklēs neparedzēto gadījumu fondā
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis informēja, ka ministrija savas kompetences ietvaros atbalstīs nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu no budžeta programmas - līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Lēmums par to gan būs jāpieņem Ministru kabinetam.
2011.gada valsts budžetā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem paredzēti 13,5 miljoni latu.
1997.gadā krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni
Jau ziņojām, ka 1997.gada 28.jūnijā Talsos Iekšlietu ministrijas rīkotajos svētkos, 19 metru augstumā lūstot un krītot autopacēlāja grozam, dzīvību zaudēja deviņi bērni.
Pacēlājs bija novietots uz automašīnas "Kamaz" bāzes, šoferu uzdevums bija pacelt gaisā bākugunis, kas būtu kā simboliska svētku lāpa. Taču pacēlājs tika izmantots pavisam citiem mērķiem - tā grozā ļāva iekāpt cilvēkiem, un grozs tika pacelts aptuveni 30 metru augstumā, lai iekāpušie varētu aplūkot pilsētas panorāmu.
Instrukcija paredzēja, ka grozā drīkst atrasties ne vairāk kā četri pieauguši cilvēki, bet liktenīgajā brīdī tajā atradās 22 cilvēki, no kuriem vairākums bija bērni. Pacēlāja strēle neizturēja slodzi, un cilvēki nokrita uz asfalta.
Rīgas apgabaltiesā līdz 2007.gada septembra vidum bija iesniegti 13 prasību pieteikumi par Talsu traģēdijas radīto ciešanu kompensēšanu.
Jau ziņojām, ka Rīgas apgabaltiesa 2007.gada 29.oktobrī no Latvijas valsts VUGD personā par labu 1997.gadā Talsu traģēdijā cietušajam Andrim Zasam un viņa mātei Aijai Zasai piedzina kopumā 120 000 latu atlīdzību par traģēdijas radītajām ciešanām.
Par labu traģēdijā cietušajam Andrim no VUGD tika piedzīta 50 000 latu atlīdzība par morālo kaitējumu un tikpat liela summa par gūto sakropļojumu, bet par labu viņa mātei piedzīta 20 000 latu kompensācija par morālo kaitējumu.
Otrā brāļa Artūra Zasa prasību par morālā kaitējuma kompensāciju Rīgas apgabaltiesa 2007.gadā pilnībā noraidīja.
Tāpat apgabaltiesa pilnībā noraidīja Zasu prasību tajā daļā, kurā viņi lūdza piedzīt atlīdzību no Iekšlietu ministrijas (IeM).