Naudas atmazgātāju zelta dzīsla - ātrie kredīti

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns

FOTO: LETA

Izrādās, tās naudas izcelsmi, ko šobrīd aizdod «ātro kredītu» klientiem, neviens īsti nepārbauda, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «De Facto». Nebanku kreditētājus licencē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un tas pārbauda vien pamatkapitāla legalitāti.

«Šobrīd saskaņā ar likumu ir noteikts pamatkapitāla apmērs, kas ir 300 000 nebanku kredītu devējiem, tad šī te pamatkapitāla izcelsme ir tas, ko mēs skatāmies un pārbaudām tā izcelsmi,» sacīja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Tikmēr Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns norāda, ka šobrīd «ātrajiem kreditētājiem» naudas atmazgāšanas novēršanas likums nav saistošs, tāpēc arī pienācīgas kontroles pār to, kādu naudu šajā biznesā apgroza, nemaz nav.

» Neskatoties uz to, ka ir licencēšana par darbošanos šajā sfērā, bet nav licenzēšanas par cīņu ar naudas atmazgāšanu, tas nozīmē to, ka ieguldījumi šajos uzņēmumos netiek kontrolēti, teorētiski varam pieņemt, ka šeit tiek ieguldīti legāli un tajā skaitā, būsim atklāti, noziedzīgi līdzekļi,» sacīja Burkāns.

Vai līdz šim kāds no sms finanšu pakalpojumu sniedzējiem jau izpelnījies kontroles dienesta uzmanību, Burkāns neatklāj – to liedzot likums. Savukārt PTAC neslēpj, ka šobrīd lūdzis pārbaudīt līdzekļu legalitāti vienam no tirgus dalībniekiem. Tā vārds gan tiek turēts noslēpumā.

Kontroles dienesta vadītājs arī norādīja vēl uz kādu niansi – šobrīd likums arī neliek «ātro kredītu» devējiem pārliecināties, kādu naudu parādnieks viņiem atmaksā, līdz ar to teorētiski pastāv varbūtība, ka caur ātrajiem kredītiem tiek legalizēta nauda. Iecerēts, ka gada nogalē sāksies darbs pie jauniem grozījumiem Naudas atmazgāšanas novēršanas likumā un iecerēts, ka turpmāk arī «ātrajiem kreditētājiem» būs pienākums ievērot prasības cīņā pret naudas atmazgāšanu.

Uz augšu