Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/10228504t1h8cfd.jpg)
2013.gada 1.jūnijā Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Trīs politisko spēku – Daugavpils novada partijas, Zaļo un Zemnieku savienības, kā arī «Saskaņas centra» pārstāvji apstiprināja dalību vēlēšanās Daugavpils novadā, bet jāpieļauj, ka sarakstu būs vairāk, lielāka skaidrība radīsies jau tuvākā mēneša laikā.
Šobrīd minētās trīs partijas arī ir galvenie favorīti gaidāmajās vēlēšanās. Šobrīd novada pašvaldībā, atšķirībā no Daugavpils pilsētas domes, nav bijis skaļu skandālu, tāpat vērā ņemamas aktivitātes nav izrādījuši arī ārpus domes esoši vai jauni politiskie spēki, protams, priekšvēlēšanu laikā ir iespējami dažādi negaidīti pavērsieni.
Daugavpils novada pašvaldība izveidojās 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojoties 19 bijušā Daugavpils rajona pagastiem. 2009. gada 6. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās par 17 deputātu vietām sacentās septiņas partijas vai to apvienības.
Lielāko mandātu skaitu – septiņus – iepriekšējās vēlēšanās ieguva «Latvijas Pirmā partija / Latvijas ceļš» (LPP/LC), trīs deputātu vietas saņēma politisko partiju apvienība «Saskaņas centrs», pa divām – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Tautas partija, un «Latgales tauta», vienu – «Sabiedrība citai politikai». Piecu procentu barjeru nepārvarēja un domē neiekļuva partija «Jaunlatvija».
Taču kopš 2009. gada Daugavpils novada domē ir notikusi deputātu un līdz ar to politisko spēku pārgrupēšanās. Jāņem vērā arī tas, ka ir izbeigušas savu darbību Tautas partija, partija «LPP/LC» un arī «Latgales tauta», savukārt «Sabiedrība citai politikai» kļuvusi par «Vienotības» sastāvdaļu, līdz ar to šī gada vēlēšanās sarakstu nosaukumu piedāvājums būs krietni atšķirīgs.
Partija tiks identificēta ar pašvaldību kopumā
Dominējošais politiskais spēks novadā šobrīd ir reģionālā – Daugavpils novada partija (DNP). Novada domē partiju pārstāv iepriekšējās vēlēšanās no «LPP/LC» saraksta ievēlētie Janīna Jalinska, Jānis Belkovskis, Vasilisa Pudovkina, Aivars Raščevskis, Aleksandrs Sibircevs, Valērijs Smarguns, Lūcija Voitkeviča, no Tautas partijas saraksta ievēlētie Arvīds Kucins un Ināra Ondzule, kā arī Juris Livčāns, kurš uz Daugavpils novada partiju pārgāja no «Saskaņas centra» un Antoņina Redkova – no partijas «Latgales tauta», kuras darbība tagad ir pārtraukta sakarā ar KNAB prasību neizpildi.
Tātad kopā partijai ir 11 deputāti – pamatīgs vairākums domē. Daugavpils novada partijas vadītāja ir pašvaldības vadītāja Janīna Jalinska, vietnieks ir Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins, valdē darbojas pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika, vēl seši novada domes deputāti, tātad tās izredzes vēlēšanās lielā mērā būs atkarīgas no tā, kā iedzīvotāji vērtē pašvaldības darbu aizvadītajā sasaukumā. Daugavpils novada partijai ir jārēķinās, ka tā lielā mērā tiks identificēta ar pašvaldību kopumā.
Partija, protams, startēs šī gada pašvaldību vēlēšanās, to apliecināja arī Janīna Jalinska. Viņa vēl nevarēja pateikt, vai kandidēs pilnīgi visi pašreizējie pašvaldības deputāti, bet lielākā daļa noteikti startēs.
DNP sevi pozicionē kā centrisku partiju, kuras mērķis ir strādāt Daugavpils, Latgales reģiona un Latvijas iedzīvotāju labā. Partijas izvirzītie mērķi ir Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma palielināšana, pašvaldību sociālo garantiju fonda izveide, uzņēmējiem domāto kredītu kredītlikmju samazināšana, biznesa parka izveide, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales filiāles izveide, autoceļu fonda atjaunošana un citi.
Nopietnākie konkurenti
Kā reāls nopietns konkurents DNP šīgada vēlēšanās var būt Zaļo un Zemnieku Savienība (ZZS), kas ir valsts mēroga partija, pārstāvēta Saeimā. Iepriekšējās vēlēšanās ZZS Daugavpils novada domē ieguva divas vietas, par deputātiem kļuva Janīna Kursīte un Guntars Melnis, kurš gan nolika mandātu, tāpat no iespējas kļūt par deputātu atteicās nākamais sarakstā Aleksandrs Aizbalts. Līdz ar to par deputātu kļuva Viktors Kalāns. Šobrīd ZZS domē ir trīs deputāti, tai pievienojies arī no «Latgales tautas» ievēlētais Mečislavs Vēveris.
Zemnieku Savienības Daugavpils nodaļas vadītājs Viktors Kalāns apliecināja, ka ZZS noteikti startēs vēlēšanās ar savu sarakstu, marta sākumā būs konference, tad arī tiks apstiprināts deputātu kandidātu saraksts. Par personālijām V. Kalāns šobrīd vēl atturējās runāt, vēl domājot arī viņš, bet visticamāk pats vēlēšanās kandidēšot.
Ja ZZS novada domē šī sasaukuma laikā palielinājusies par vienu deputātu, tad pretēja tendence ir vērojama «Saskaņas centrā». No politisko partiju apvienības «Saskaņas centrs» domē tika ievēlēti trīs deputāti Edgars Kucins, Aļona Annišineca un Juris Livčāns, taču pēdējais vēlāk pieslēdzās Daugavpils novada partijai.
Edgars Kucins atzina, ka šobrīd vēl aktīva darbība vēlēšanu sakarā nav sākusies, viņš pastāstīja, ka par deputātu kandidātu sarakstu tiks lemts kopsapulcē, kas plānota 24. februārī. Arī par savu dalību vēlēšanās viņš konkrētu atbildi vēl nesniedza.
Vēl 2009. gada vēlēšanās «Sabiedrība citai politikai» saraksta domē tika ievēlēts Aldis Cimoška, pērn viņš nolika savu mandātu bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ. Viņa vietā par deputātu kļuva nākamais sarakstā – Juris Bleidelis. Viņš pastāstīja, ka ir domubiedru grupa, kas apsver dalību vēlēšanās. Šobrīd vēl tiek domāts, vai startēt «Vienotības» sarakstā vai kopā ar kādu citu partiju. Bet alternatīvs piedāvājums iedzīvotājiem būs.
«Sabiedrība citai politikai» 2011. gadā apvienojās ar partijām «Jaunais laiks» un «Pilsoniskā savienība», tika dibināta partija «Vienotība». Daugavpils novadā šai Latvijā šobrīd ietekmīgākajai partijai savas nodaļas nav, arī «Vienotības» centrālajā birojā nesniedza konkrētu atbildi, vai šī partija varētu ar savu sarakstu startēt pašvaldību vēlēšanās Daugavpils novadā.
Citi vēl domā vai klusē
Kaut arī šobrīd citas partijas nav konkrētu paziņojušas par vēlmi piedalīties pašvaldību vēlēšanās Daugavpils novadā, varbūtība, ka potenciālo sarakstu skaits palielināsies, ir pietiekoši liela.
Reformu partijas koordinators Latgalē, Saeimas deputāts Juris Viļums pastāstīja, ka partija neizslēdz iespēju startēt ar savu sarakstu. Viņš atzina, ka Daugavpils novadā šobrīd Reformu partijai nav daudz biedru, taču cilvēki izrādot interesi. Ja būs aktīvi cilvēki, kas vēlētos iesaistīties politikā un piedalīties vēlēšanās, tad partija labprāt ar viņiem sadarbotos.
Maziespējams, ka šeit vēlēšanās ar savu sarakstu piedalīsies Nacionālā apvienība «Visu Latvijai – TB/LNNK». TB/LNNK valdes atbildīgais sakariem ar presi Jānis Tomels atzina, ka viņiem ne Daugavpilī, ne novadā nav konkrētu plānu, reālā situācija esot tāda, ka dalība ar savu sarakstu būtu veltīga resursu šķiešana, tādēļ Nacionālā apvienība uzskata, ka lietderīgāka ir sadarbība ar citiem šīs puses nacionālāk orientētajiem politiskajiem spēkiem.
Savukārt Latgales partijas, kas plāno startēt pašvaldību vēlēšanās ar saviem deputātu kandidātu sarakstiem gandrīz visās lielākajās Latgales pilsētās, līdzpriekšsēdētājs, 11. Saeimas deputāts Jānis Lāčplēsis pastāstīja, ka Daugavpils novadā nav partijas nodaļas, šobrīd netiek veidots savs saraksts vēlēšanām. «Latgales partija» veido partnerattiecības ar Daugavpils novada partiju.
Latvijā kopumā ir liels skaits dažādu politisku partiju un bieži vien atsevišķas cilvēku grupas kādā pašvaldībā atrod sev «politisko jumtu» – kādu sīkpartiju, zem kuras vārda startē vēlēšanās. Tādi gadījumi nav izslēgti arī Daugavpils novadā.