Vīrieši mums ir ļoti vajadzīgi! (17)

Mīl brīžos, kad mēs kašķējamies, kad mums viss ir slikti. Kad mēs piekasāmies katram sīkumam, kad stāvam pie skapja un dīcam, ka nav ko vilkt mugurā, kad pa galvu pa kaklu taisām vakariņas un pie reizes uzbļaujam bērniem un mīļotajam.

Šīs otrās pusītes mūs mīl tādas, kādas esam, un mēs neesam tās vieglākās būtnes! Viņi cenšas mums izpatikt, izdabāt mūsu kaprīzēm, bet vai mēs to pamanām? Mēs tikai vienmēr sakām, ka viss ir slikti, viņš nedara to un nedara to... Mēs domājam, ka kāds cits noteikti būs labāks, bet, tikai pazaudējot kādu, mēs saprotam, cik labs viņš bija.

Tāpēc novēlu mīlēt un novērtēt vīriešus, jo viņi ir īpaši un mums ļoti vajadzīgi.

Es vienmēr savā dzīvē biju teikusi, ka man nevajag vīrieti, ka nevajag mīlestību. Biju uzcēlusi sev apkārt mūri un nelaidu nevienu klāt, jo dzīvoju pēc principa, ka esmu «dzelzs lēdija», kurai nevienu nevajag. Bet tad satiku cilvēku, kurš man parādīja dzīvi pavisam no citas puses. Viņš parādīja to, ka mīlestība dara brīnumus, ka mazi ikdienas sīkumi padara dzīvi tik krāsainu. Atnākot mājās pēc darba, uz naktsgaldiņa stāv puķītes un gardumi, mīļas īsziņas, kas darba dienas rutīnā liek pasmaidīt, mierīgi vakari mājās...

Ka ir tik labi, ka vairāk neko citu negribas.

Un ir vēl simtiem dzīves sīkumu, ar ko otrā pusīte padara mūsu dzīvi krāsainu. Tas cilvēciņš mīl mani tādu, kāda esmu, ar visām manām kaprīzēm un kašķiem, kad esmu priecīga un bēdīga, kad smaidu un kad raudu. Viņš mani mīl no visas sirsniņas, un šī viņa mīlestība ir bijusi tik spēcīga, ka tā ir nojaukusi to mūri, kas bija ap mani... Viņš iemācījis man paskatīties uz dzīvi citādi, iemācīja mīlēt un mīlēt no visas sirds.

Esmu iemīlējusi šo cilvēku un mācos saskatīt viņā to labo. Pievērt acis uz visu to negatīvo, kas citreiz ir apkārt, bet kas ir tikai maza nianse, ja salīdzina ar visu to labo, ko viņš dod. Un tikai tad, kad mēs iemācāmies saskatīt otrā labo, mēs varam iemācīties atvērt sirdis mīlestībai, un, dodot mīlestību no visas sirds, mēs saņemam to pretī un dubultā.

Mums tikai

jāiemācās saskatīt mūsu vīrietī tas labais un pievērt acis uz negatīvo,

dzīve ir skaista, un viņa ir tāda, kādu mēs to veidojam. Tāpēc novērtēsim tos vīriešus, kas mums ir līdzās, jo viņi tiešām ir īpaši, jo viņi mūs mīl tādas, kādas esam, - «kaprīzas meitenes».

Evita Zelča