Mans mazais kabatas dieviņš (10)

Mans gādīgais tētis, mans lielais plecs, uz kura izraudāties, mans smilšu kastes biedrs, mans padomdevējs, mans VISS. Liekas jau, ka uzmanības man nav trūcis ne mirkli, bet gadās tā, ka gribas vēl mazliet, mazliet vairāk.

Tādās reizēs viņš mani dēvē par savu Pū, kas ir atvasinājums no Pūcīga, Ērcīga Bubucīša...

Tovakar viņš mazliet aizkavējās. Es mēģināju notēlot ne-dusmīgu, lai apslēptu savu privātīpašnieciskumu, taču viņš apgūlās man blakus un, pat neieraudzījis tumsā manu seju, klusi noteica:

«Es zinu, ka tu atkal esi Pū, jo tev ir uzpūtušies apakšējie vaigi. Un tie izspiežas no segas!» :)

Tad, kad esmu labā garastāvoklī, viņš mani sauc par savu Lelli. Tas tāpēc, ka viss, ko var vēlēties sieviete, kas mīl skaistas lietas, to visu viņš man ir sagādājis, atsakoties no labumiem, ko viņš varētu gūt sev... ...sūri un grūti strādājot.

Viņš māk cept vistu un neatsakās izžaut veļu, viņš māk salabot vecmāmiņas brilles un iebraucamos vārtus. Viņš nekad neatteiks palīdzību mūsu mīļajiem. Vasarā viņš iesēdināja mani piepūšamajā laivā, pats uzvilka pleznas un bija par manu laivas motoru, kamēr apbraukājām pāris kilometrus no viena krasta līdz otram... šķiet, ka tik viegli un reizē nespeciāli viņam izdodas vienmēr būt pirmajam it visā!

Viņš allaž būs mans pats, pats Labākais! Un tajās reizēs, kad, gribot sajusties liela, – tāda, kurai pašai sava galva uz pleciem un kājas līdz zemei, neieklausos viņa padomos, pēc brīža attopos, ka manam vīrietim atkal ir bijusi taisnība.

Jo viņš vienmēr zina atbildes uz visiem jautājumiem, viņš ne tikai spēj izkalkulēt vienas lietas otras un trešās puses, viņš spēj domāt telpiski. «Trīs dē» formātā.

Viņš ir mans templis.

Viņa vārds mūžam rotās manu ķermeni.

Viņš vienmēr ir man līdzās – mans mazais kabatas dieviņš.

Je Lo