Austrālijas Kvīnslendas štata atjaunošana pēc postošajiem plūdiem būs grūts uzdevums. Štata premjerministre Anna Blaija plūdus nodēvējusi par postošāko dabas katastrofu štata vēsturē, un štata atjaunošana būs liels izaicinājums - postījumus politiķe pat pielīdzinājusi pārciestai karadarbībai, ziņo BBC.
Austrālijas plūdu sekas pielīdzina pārciestai karadarbībai (15)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Kvīnslenda patlaban attopas no lielākas dabas katastrofas mūsu štata un, iespējams, pat visas valsts vēsturē. No postošajiem plūdu ūdeņiem cietušas trīs ceturtdaļas štata teritorijas. Mēs šeit runājam par atjaunošanas darbiem, kas apmēra ziņā pielīdzināmi pēckara krīzei," teica politiķe.
"Daudzi, cilvēki, atgriežoties mājās pēc plūdiem, atklās, ka viņu mājokļi nevarēs tikt apdzīvoti vairs nekad,"
saka Blaija.
Plūdiem turpinoties, ūdens līmenis appludinājis tūkstošiem māju arī štata galvaspilsētā Brisbenā. Zem ūdens Brisbenas piepilsētā patlaban ir 30 rajoni.
Skats, kas paveras Brisbenas ielās, ir šausminošs - ūdenī peld atlūzas, atkritumi, iedzīvotāju mantas. Plūdu straume dažviet bijusi tik spēcīga, ka aizskalotas arī automašīnas un laivas, ko vietējie izmantoja, lai pārvietotos. Pilnībā vai daļēji applūdušas Brisbenā ir 25 000 māju.
Darboties pārstājuši daudzi pilsētas lielveikali, nestrādā arī atkritumu savācēji un citi nepieciešamo pakalpojumu sniedzēji. Vietās, kur plūdu ūdens jau atkāpies, palikusi bieza atkritumu un dubļu kārta - varas iestādes lēš, ka satīrīšana vien varētu ilgt mēnešiem. Brisbenā iesūtīti policijas papildspēki, baidoties, ka stihiju savā labā varētu izmantot marodieri.
Austrālijas varas iestādes atzinušas, ka plūdi būs milzīgs izaicinājums arī valsts ekonomikai. Smagi cietusi lauksaimniecība un derīgo izrakteņu nozare. Aplēses liecina, ka plūdi Austrālijas iekšzemes kopproduktu varētu samazināt par vairāk nekā desmit miljardiem ASV dolāru (aptuveni 5,3 miljardi latu). Valsts ekonomikas izaugsme īstermiņā varētu samazināties par vienu procentpunktu.