Viņam ir visseksīgākie rugāji pasaulē... (29)

Cik liela ir viņa atbildība un pienākumi, gan darbā, gan mājās... Un mīlu ar milzu cieņu, bet tai pašā laikā ar netveramu, bet tik ļoti spēcīgu ķīmiju un maza bērna apbrīnu.

Viņš rūpējas.

Par uzņēmumu un tā darbiniekiem, par ģimeni, par bērniem, par omīti, kura jāaizved uz teātri, un par pieņemtu pamestu suni... Un par mani... Kādreiz viņš rūpējās arī par mani...
Šis nav vienkāršs stāsts un situācija nav vienkārša, bet viņš ir Mans Lieliskais. The One. Kāds, kuru, šķiet, esmu meklējusi visu dzīvi. Kāds, kurš ir kā radīts mans. Kāds, kurš līdz pēdējam sīkumam atbilst manai kādreiz tik sīki aprakstītajai vīzijai par to, kādu cilvēku/vīrieti es vēlos sev blakus...

Viņš joko.

Viņš saprot no pusvārda. Viņš sajūt. Pat neko neredzot un nedzirdot, viņš sajūt, kad dusmojos vai apvainojos... Un tad viņš pielabinās... Oooo, tas ir tik labi. Tā sajūta, kad saproti, ka esi viņam tik nozīmīga, ka viņš negrib ļaut man ne mirkli skumt...
Viņš sūta muļķīgas ziņas un attēlus. Viņš sūta man it visu - liekas, ka viņš vēlas, lai esmu informēta un tādā veidā iesaistīta ikvienā viņa dienas notikumā ... pat visnenozīmīgākajā... Brīžiem man patiešām liekas, ka esam viens vesels.

Viņš nedāvina ziedus...

Patiešām. Bet viņš dāvina zobu pastas, tēju un smaržas. Un neslēpj savu sajūsmu, savu prieku, savu aizrautību. Par mani un ar mani! Viņš apsveic svētkos. Pirmais. Agri, agri. Viņam vispār patīk agri celties. Iekurt kamīnu, pagatavot brokastis, nopļaut zālienu pie mājas, nomazgāt auto, skaisti novietot to uz iebraucamā ceļa... Viņš sporto. Ar aizrautību, bet bez liekas apmātības...

Viņš ir kautrīgs. Un inteliģents. Un tai pašā laikā tik ļoti nepiedienīgs...

Pretstati. Viņā ir milzum daudz pretstatu. Bet man patīk tie it visi. Pat tas, kas man citos liktos nepieņemams, - tas viņā man liekas mīļš un tuvs. Mans. Jā, šī lieliskā sajūta MANS.

Un tagad pateikšu noslēpumu, viņam ir seksīgākie rugāji pasaulē...

ok, vēl arī pirksti un bedrītes vaigos, kad viņš smaida... Un acis... Acis, kas izstaro labestību, prieku un laimi. Acis, kuras mirdz un staro! Jā... staro. Staro kā Rīga novembrī.
Un smaids. Tas smaids, kas parādās, kad viņš man kaut ko sūta... Un tas smaids, kas parādās, kad viņš lasa manas ziņas vai domā par mani. Un smaids, kad nāku pāri ielai pie viņa. Un smaids, kas parādās pat tad, kad rakstu jums šo visu.
Viņam patīk ēst. Un dzert vīnu. Man arī... Bet vēl viņam patīk mani ķircināt... Man gan nē.

Man dažreiz nepatīk, kad viņš mani ķircina... Jo viņš vienmēr uzvar.

Ja mēs rīkotu ķircināšanas sacensības, tad tās būtu bezjēdzīgas, jo viņš uzvar. Vienmēr.
Mums patīk vienāda mūzika. Un sports. Viņam patīk teniss. Bet mēs mīlam hokeju. Nē, ne jau tikai «Dinamo» dēļ. Bet hokeja dēļ. Tā dēļ, kāpēc hokejs mums vienmēr asociēsies vienam ar otru...

Zināt, ko mīlu es? Septembri. Viņa dēļ es mīlu septembri.
Mēs neesam kopā.

Bet viņš ir mans Lieliskais. Un es viņa The One. Ķīmija.

ZZ