Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/02/12/7570043t1hc327.png)
/nginx/o/2018/07/16/10245173t1h9b82.jpg)
Pēdējā tirdzniecības nedēļa decembrī un 2010. gada pēdējā nedēļa sākās pozitīvi – līdzīgi kā viss mēnesis. Taču gada pēdējās tirdzniecības dienās akciju indeksi vairākos tirgos kritās, jo ieguldītāji pirms gada beigām fiksēja savu peļņu. Eiropas akciju tirgus indeksa kritums bija vislielākais, jo bija radušās bažas, ka spēcīgā pieauguma rezultātā akciju vērtējumi ir uzkāpuši pārāk augstā līmenī. 2010. gada kopsavilkuma apskats būs atrodams mūsu nākamajā Pasaules tirgu mēneša apskatā.
Apskata nedēļā Eiropā netika publicēts daudz ekonomikas datu. Jāpiemin, ka Vācijas inflācijas rādītājs pārsniedzis prognozes. Vācijā patēriņa cenas augušas par 1,9% salīdzinājumā ar 2009. gada decembri, pieaugot arī salīdzinājumā ar novembri (novembrī šis rādītājs bija 1,6%). Decembrī cenu kāpums bijis 1,2%.
Eirozonas valstu starpā ekonomikas pieauguma un inflācijas rādītāji ir atšķirīgi, kas traucē veidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) politiku atbilstoši reģiona visām dažādajām vajadzībām, taču Vācijas inflācijai nevajadzētu radīt problēmas, jo vairāki inflācijas pieauguma faktori, visticamāk, ir īslaicīgi un radušies sezonālu faktoru ietekmē.
Šī gada 1. janvārī Igaunijā tika ieviests eiro, un būtiskas tehniskās problēmas nav piedzīvotas. Mērķis ieviest eiro ir palīdzējis Igaunijas valdībai īstenot vajadzīgos budžeta samazinājumus un uzlabot valsts fiskālo stāvokli. Igaunija, kuras valsts parāds ir zemāks par 8% no IKP, ir to valstu vidū, kam ir vislabākais fiskālais stāvoklis eirozonā. Lai arī dažās jomās eiro ieviešana varētu radīt negatīvu ietekmi, ilgākā termiņā tos atsvērs pozitīvie faktori: stabilitāte, lētāks finansējums un ieguldījumu pieaugums.
Igaunijai pievienojoties eirozonai, tajā joprojām saglabājušās vecās problēmas. Tām valstīm, kas apskata nedēļā obligāciju izsolēs pārdeva valdību obligācijas, atkal bija jāmaksā augstākas procentu likmes, jo ieguldītāju bažas par eirozonas nomaļo valstu parādu problēmām nav izzudušas.
Eiro vērtība pret dolāru apskata nedēļā pieauga par 2 %. Eiro vērtība pieauga pēc tam, kad Vācijas kanclere Angela Merkele apstiprināja, ka viņa atbalsta eiro un ka Eiropas vienotā valūta ir Vācijas tautsaimniecības „pamats”. Kaut arī saskaņā ar žurnāla Bild veikto aptauju gandrīz puse Vācijas iedzīvotāju vēlas atpakaļ Vācijas marku, 41% tomēr atbalsta eiro. Tātad par šo jautājumu iedzīvotāju vidū vienprātības nav. Tā kā atteikšanās no eiro radītu dažādas grūtības, nešķiet ticami, ka kāda valsts drīzumā varētu izstāties no Eiropas kopējās valūtas sistēmas.
Apskata nedēļā ASV ekonomikas dati bijuši samērā iepriecinoši. Jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits nedēļā samazinājies līdz 388000, tātad pirmo reizi zem 400000 līmeņa kopš 2008. gada jūlija. Šo rādītājus, iespējams, ietekmēja gada beigas, kad pieauga aktivitāte patēriņa nozarēs (saglabājās darbavietas), toties administratīvās aktivitātes mazinājās (attiecīgi mazinājās bezdarbnieku pieteikumu iesniegšana).
Arī četru nedēļu vidējais rādītājs nokrities līdz zemākajam līmenim kopš 2008. gada. Tāpat arī mājokļu tirgus dati bijuši spēcīgi. Noslēgto esošo mājokļu pirkšanas līgumu skaits novembrī pieauga par 3,5%, pārsniedzot prognozes un parādot, ka kopš nodokļu atvieglojumu programmas beigām uzlabošanās mājokļu tirgū beidzot kļuvusi stabilāka.
Āzijas ekonomikas dati liecina, ka Ķīnas tautsaimniecības izaugsme sāk palēnināties saistībā ar Ķīnas valdības un centrālās bankas aktīvo iesaistīšanos ekonomikas regulēšanā. Ražošanas sektora PMI indekss decembrī kritās, palīdzot mazināt bažas par ekonomikas pārkaršanu. Pēc bāzes procentu likmju palielināšanas pagājušā nedēļā Ķīna paziņojusi, ka tiks palielināts to eksportētāju loks, kam ļaus turēt savus ieņēmumus ārvalstīs. Japānas jenas vērtība pieauga – tas atkal negatīvi ietekmē eksportu. Saskaņā ar publicētajiem datiem rūpnieciskās ražošanas un mazumtirdzniecības apjoma pieaugums ir pārsniedzis prognozes, bet bezdarba līmenis palicis nemainīgs – 5,1%.