Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija patlaban sākusi apkopot datus par pašvaldību zaudējumiem saistībā ar sniegu un elektrības traucējumiem. Ministrs Raimonds Vējonis norādīja, ka datu pamatotība tiks rūpīgi vērtēta - ne visus pašvaldību zaudējumus valsts segs. Viņš pauda viedokli, ka "Latvenergo" vajadzējis ātrāk sākt elektrības traucējumu novēršanu.
Vējonis šorīt intervijā Latvijas radio atzina, ka valsts pašvaldībām varētu segt papildu ģeneratoru iegādi un alpīnistu pakalpojumus. Taču par sniega tīrīšanu no jumtiem valsts ne vienmēr vēlētos maksāt.
"Sniega tīrīšana no jumtiem ne vienmēr būtu pasākums, ko valdībai vajadzētu darīt. Tomēr katram īpašniekam ir jārūpējas par savu īpašumu. Vai tas ir privātīpašums, valsts īpašums vai pašvaldības īpašums, sniegs ir tā lieta, kas ir jānovāc no jumtiem."
Tomēr iespēju robežās valsts sniegs pašvaldībām palīdzību.
Vērtēs skolu jumtu iebrukšanas iemeslus
Parasti valsts ir maksājusi arī par stihijās cietušo skolu jumtiem, taču ministrs vērsa uzmanību, ka jāvērtē, kādēļ jumts iebrucis. Iespējams, tā ir būvnieku vaina. Tad jāvēršas ar pretenzijām pret viņiem.
Tāpat ministrs runāja par iespējamo pašvaldību nolaidību, netīrot lielos jumtus, piemēram, sporta zālēm.
Sniegu nedrīkst gāzt upēs
Vējonis skaidroja, ka patlaban sniegs no pilsētu ielām jāved uz speciālām vietām, taču to nedrīkst gāzt upē. Tas saistīts ar ceļu kaisīšanai lietoto sāli, kas sajaucas ar sniegu. Tīro sniegu no sālītā esot ļoti grūti nodalīt.
Viņš arī norādīja, ka piekļuve upēm pilsētās ir sarežģīta. Sniega kalni drīz vien veidotos arī krastā.
Citās valstīs ceļu kaisīšanai izmanto mazās šķembas, nevis sāli kā pie mums. Taču Latvijā izmanto sāli kā lētāku materiālu.
Ceļu kaisītāji nerēķina, kādus zaudējumus sāls rada cilvēku apaviem un automašīnām.
Dažas pašvaldības neliekas ne zinis
Ministrs arī noraidīja kritiku, ka valdība nav aktīvi iesaistījusies elektrības traucējumu novēršanā. Iekšlietu ministrijas dienesti darbu sākuši jau pirms gadu mijas. Tas turpinās arī patlaban.
Pašvaldību rīcība šai situācijā bijusi dažāda. Bija pašvaldības, kuras nesūdzējās, bet palīdzēja darbos. Taču citas pašvaldības pirmajās dienās nelikās ne zinis. Tādēļ sekas tajās vietās ir nedaudz nopietnākas. Patlaban visas pašvaldības esot mobilizējušās darbam. Tiek darīts viss iespējamais, lai cilvēki tiktu pie elektrības, kā arī varētu brīvāk pārvietoties pa ceļiem.
Kokus izcirst izlases veidā
Plašāka stigu izciršana gar elektrības līnijām esot diskutējams jautājums. No vienas puses, tas esot ļoti labi, jo koki neapdraudētu elektrības līnijas. No otras puses, tas prasītu izcirst ļoti lielas mežu platības.
Risinājums varētu būt novērtēt katras vietas individuālo situāciju un izlases veidā atbrīvoties no bīstamajiem kokiem. Piemēram, skuju koki ir stabilāki, bet lapu koki biežāk lūst.
