Latvijas nostāju, kurām amatpersonām būtu jāatrodas melnajā sarakstā, Sīlis gan neatklāja, vēlreiz norādot, ka par to tikai tagad sākušās diskusijas. Jāpiezīmē, ka Latvijas valsts prezidentam atrodoties vizītē Maskavā, kuras laikā notika vardarbīgie protesti Minskā, Latvijas amatpersonas ļoti kusli komentēja Baltkrievijas diktatora Lukašenko lēmumu vardarbīgi apspiest protestus galvaspilsētā.
Jau vēstīts, ka ES valstu vēstniecības Minskā sākušas darbu pie šā saraksta sagatavošanas, kas piektdien Briselē tiks izskatīts dalībvalstu Politikas un drošības komitejas sēdē.
2006.gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā notika līdzīgi, bet ne tik vardarbīgi protesti, ES ieviesa vīzu aizliegumu Lukašenko un vēl 40 amatpersonām. 36 no viņiem aizliegums tika atcelts 2008.gadā, kad tika atbrīvoti vairāki politieslodzītie.
Vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Čehija, aicinājušas nākamajā nedēļā sasaukt ES ārlietu ministru ārkārtas tikšanos, lai apstiprinātu šo sarakstu, bet Vācija un Zviedrija iesaka sagaidīt 31.janvārī paredzēto ES ministru sanāksmi.
Tiek apsvērti arī citi pasākumi: ar Baltkrievijas iestādēm saistītu ES projektu apturēšana; Baltkrievijas izslēgšana no ES Austrumu partnerības sanāksmēm, tostarp no maijā gaidāmā ES un sešu bijušo padomju republiku samita; palielināt palīdzību Baltkrievijas iedzīvotājiem, piemēram, atbalsts Eiropas Humanitārajai universitātei Viļņā, Baltkrievijas bēgļu skolai; aicinājums ES dalībvalstīm vienoti samazināt vīzu nodevu Baltkrievijas jauniešiem, studentiem, skolotājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.
Ziņots arī, ka 19.decembra vakarā, kad Baltkrievijā bija beigušās prezidenta vēlēšanas, galvaspilsētā Minskā notika opozīcijas demonstrācija, kuru vardarbīgi apspieda milicijas specvienība OMON. Demonstrācijas laikā tika aizturēti vairāk nekā 600 cilvēki, tostarp septiņi prezidenta amata kandidāti.
Par vēlēšanu uzvarētāju atzina līdzšinējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko, bet Rietumvalstu vadītāji pauda bažas par šo vēlēšanu demokrātiskumu.
