Pirms vēlēšanām Islande piebremzē sarunas par iestāju ES (7)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Islande pirmdien paziņoja, ka piebremzēs sarunu par valsts iestāju Eiropas Savienībā (ES) tempu, lai sarunu gaita neietekmētu 27.aprīlī gaidāmās parlamenta vēlēšanas.

Islande kopš sarunu par iestāju ES sākuma 2010.gada jūlijā ir atvērusi 27 sarunu sadaļas un noslēgusi 11 no tām. Islande jau atbilst daudzām ES dalībvalsts prasībām, jo ietilpst Eiropas Ekonomikas zonā.

Tomēr strīdīgās sarunu nodaļas par lauksaimniecību un zvejniecību, kas ir lielākais Islandes ienākumu avots, vēl nav sāktas, un gaidāms, ka tās būs sarežģītas.

«Ir atlikta sarunu sākšana tādās svarīgās nodaļās kā zvejniecība.. un lauksaimniecībā,» paziņojumā norādīja Islandes valdība, paskaidrojot, ka «tādēļ Islandes interesēs ir, lai jautājums periodā pirms vēlēšanām tiktu aplūkots piesardzīgi».

Islandes valdība norādīja, ka tiks atliktas sarunas lauksaimniecības un zivsaimniecības sadaļās, kā arī vēl divās sadaļās, kas ir saistītas ar zvejniecību.

Sarunas 16 atvērtajās sadaļās turpinās Islandes sarunu par iestāju ES komiteja un eksperti, bet valdība un parlaments nekādus lēmumus šajā jautājumā līdz aprīļa beigām nepieņems.

Islandes ārlietu ministrs Esurs Skarpēdinsons atzina, ka sarunu piebremzēšana bija gaidāma, jo pēc daļas sarunu sadaļu noslēgšanas decembrī un sešu jaunu un sarežģītu sadaļu atvēršanas ir jāļauj priekšvēlēšanu kampaņai ritēt savu gaitu.

Islandes un ES starpā valda nesaskaņas par nozvejas kvotām, tā dēvētajam siļķu karam īpaši saasinoties 2010.gada nogalē pēc Islandes vienpusīga lēmuma par nozvejas kvotu palielināšanu. Abas puses arī nespēj vienoties par vaļu ķeršanas tradīcijām Islandē.

Islande pieteikumu dalībai ES iesniedza 2009.gadā pēc valsts banku krīzes un ekonomikas lejupslīdes.

Tolaik lielākā daļa Islandes iedzīvotāju atbalstīja valsts iestāju ES, jo notika Islandes kronas devalvācija un daudzi eiro izskatīja par drošu glābiņu.

Tomēr kopš tā laika atbalsts ES Islandē ir saucis, jo turpinās strīds ar Lielbritāniju un Nīderlandi par bankas «Icesave» glābšanu, kā arī Islandes ekonomika ir atkopusies, bet eiro zonā krīze turpina vērsties plašumā.

Islandes lielākā opozīcijas partija – konservatīvā Neatkarības partija – iebilst pret valsts iestāju ES.

Komentāri (7)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu