Latvijas televīzijas (LTV) nākotne pagaidām izskatās neskaidra. Tās darbiniekiem ir grūti saredzēt izaugsmes iespējas kā radošā, tā materiālā ziņā un viņi ir vīlušies par nenotikušajām pārmaiņām pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārvēlēšanas, atzīst TVNET uzrunātie mediju nozares eksperti.
Pēdējā laikā no LTV aizgājuši vairāki vadoši darbinieki - žurnālists un vakara ziņu pārraides «Panorāma» vadītājs Arnis Krauze, Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts un ģenerāldirektors Edgars Kots.
Ceturtdien par darba attiecību beigšanu paziņoja arī ilggadējā ziņu diktore Ilva Liepiņa, izsakot skaudru vērtējumu par notiekošo - no malas izskatās, ka LTV vadība ar nolūku grauj LTV un kādam tas ir izdevīgi.
Darbinieki vīlušies savās cerībās
TVNET uzrunātā mediju eksperte Anda Rožukalne pauž bažas par notiekošo, jo līdz šim LTV turējusies tieši uz savu darbinieku radošo enerģiju.
Pieredzējušo darbinieku aiziešanas iemeslus viņa skaidro dažādi – iespējams, tas ir ilgus gadus krājies nogurums un bezcerība, jo LTV attīstība ir apstājusies un radošiem cilvēkiem grūti saskatīt kādas izaugsmes perspektīvas. Tāpat mediju nozares eksperte norāda, ka darbinieki gaidīja pārmaiņas pēc jaunās NEPLP vadības ievēlēšanas, taču tās tā arī nenotika.
«No vienas puses, ir skumji, ka jāuzraksta atlūgums, lai tevi novērtētu un visi teiktu: «Ak vai, cik žēl! Tu taču varēji strādāt, un uz tevis savā ziņā turējās televīzijas saturs.» No otras puses – man visvairāk žēl, ka cilvēki aiziet tieši pirms iespējamām pārmaiņām. Jaunā medija projekts tiek veidots jau vairāk nekā divus gadus, un ir paredzētas pārmaiņas jau gada sākumā,» teic Rožukalne, piebilstot, ka LTV ziņu diktores Ilvas Liepiņas izteikumiem par televīzijas graušanas izdevīgumu ir jābūt konkrētākiem.
LTV nav ideju, kā uzlabot saturu
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Sergejs Kruks domā, ka no vienas puses žurnālistu «ceļošana» ir pozitīva - tā apliecina ambīcijas un kustību darba tirgū, kaut vai to, ka cita mediju organizācija spēj ieinteresēt ar lielākām algām. Viņš gan vērš uzmanību, ka tas nenozīmē radošo izaugsmi, jo komerctelevīzijas neizceļas ar kvalitatīvāku žurnālistiku kā LTV.
«Runas par pārmaiņām notiek, bet nav saprotams, ko mainīt, kas ir slikts un kas ir labi. Un, ja kas ir slikts, kādi ir ceļi, kā to panākt labāk. Nav šīs iekšējās profesionālās diskusijas, sarunas, kur apspriestu raidījumus, lai konstatētu, ko darīt labāk,» norāda RSU profesors.
No vienas puses ir agresīvs spiediens, ka viss ir slikti, taču no otras nav nekādu ieteikumu, kā to uzlabot, un patlaban nākotne rādās visai drūma, atzīst Kruks.
