Ja Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā apsūdzētā un šodien ar reālu brīvības atņemšanu sodītā uzņēmēja Ināra Vilkaste tiktu apcietināta uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas, tad pastāvētu lielāka iespējamība, ka, izskatot šo lietu nākamajā instancē, tiesa viņas sodu mīkstina.
Jautāts, kāpēc Vilnim Štramam un Pēterim Strancim jāsēž cietumā, lai gan notiesājošais spriedums vēl nav stājies spēkā, bet Vilkaste tikmēr var atrasties uz brīvām kājām, prokurors Māris Leja skaidroja, ka, pirmkārt, piespriežot kādam cilvēkam cietumsodu, tiesai ir tiesības, bet nav pienākuma uzreiz grozīt arī šī apsūdzētā drošības līdzekli uz apcietinājumu.
Leja minēja, ka Vilkastei apcietinājums šodien nav piemērots, visticamāk, tāpēc, ka tiesa ņēmusi vērā principu: jo smagāks drošības līdzeklis apsūdzētajam bijis un jo ilgāk viņš gaidījis spriedumu, jo nopietnāks pamats nākamajā tiesu instancē šim apsūdzētajam samazināt sodu.
Prokurors domā, ka Augstākā tiesa (AT) nav apcietinājusi Vilkasti nolūkā izvairīties no tā, ka šī sprieduma pārsūdzēšanas gadījumā nākamās instances tiesa apsūdzētajai samazinātu sodu, ja tā atzītu, ka lieta nav tikusi izskatīta saprātīgā termiņā un apsūdzētajai tikmēr bijis papildu slogs - smags drošības līdzeklis -, kas attiecīgi būtu kompensējams ar soda mīkstināšanu.
«Līdz ar to mazāk apgrūtinoša drošības līdzekļa atstāšana gadījumā, ja process kaut kur iestrēgst, pēc tam varētu radīt mazāku soda samazināšanu kā kompensāciju,» skaidroja prokurors.
Jautāts, kālab pēc šāda paša principa nevadījās pirmās instances tiesa, kura līdz ar sprieduma nolasīšanu lēma apcietināt Štramu, Stranci un Raimondu Janitu, Leja pieļāva, - tas izskaidrojams ar faktu, ka 2011.gada martā tikko bija stājusies spēkā Krimināllikuma norma, kas ļauj tiesai noteikt mīkstāku sodu, ja nav ievērotas apsūdzētā tiesības uz procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
«Iespējams, toreiz izpratne par šīs normas piemērošanu kontekstā arī ar drošības līdzekli nebija pārāk skaidra,» atzina Leja.
Jautāts, vai valsts apsūdzības uzturētāju nebiedē tas, ka Vilkaste, atrodoties uz brīvām kājām, varētu mēģināt izvairīties no sev nelabvēlīgā sprieduma izpildes un tā spēkā stāšanās gadījumā aizbēgt, prokurors norādīja, ka tā nav viņa kompetence.
«No otras puses, es domāju, ka diez vai cilvēks tik vienkārši varētu pieņemt lēmumu un aizbēgt. [..] Turklāt jāņem vērā, ka sods jau nav tik ilgstošs. Ir paredzēta arī pirmstermiņa atbrīvošana, līdz ar to reāli varētu būt, ka [Vilkastei] nemaz nav jāizcieš tie divi gadi. Grūti spriest, bet katrā ziņā man šobrīd nav jānodrošina tas, lai apsūdzētie neaizbēgtu,» rezumēja prokurors.
Kā ziņots, AT šodien pasludināja spriedumu apelācijas kārtībā izskatītajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā.
Iepriekš noteiktā naudassoda vietā AT Vilkastei piesprieda divu gadu cietumsodu ar daļēju mantas konfiskāciju, taču apcietināta uzņēmēja vēl netika. Tas nozīmē, ka līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai viņai uz cietumu jādodas nebūs, bet varbūt šodien pasludinātais spriedums vēlāk tiks pārsūdzēts un atcelts.
Vienlaikus AT šodien mīkstināja Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 11.martā piespriestos cietumsodus bijušajām Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām Štramam un Strancim. Neraugoties uz to, viņiem aizvien jāpaliek cietumā, jo pirmās instances tiesa, pirms pusotra gada pasludinot savu spriedumu, Stranci un Štramu lēma nekavējoties apcietināt. Apcietinājums viņiem aizvien ir piemērots kā drošības līdzeklis, un AT šo drošības līdzekli negrozīja.
Tāpat AT šodien līdz vienam gadam, astoņiem mēnešiem un 25 dienām mīkstināja iepriekš piespriesto trīs gadu cietumsodu bijušajam Pilsētas attīstības departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam. Tieši tik ilgu laiku viņš jau bija pavadījis apcietinājumā, tāpēc uzreiz pēc AT sprieduma nolasīšanas Janitu atbrīvoja.
Pilns šodien pasludinātā AT Krimināllietu tiesu palātas sprieduma teksts ar motīvu daļu būs pieejams 15.novembrī, bet pēc tam 20 dienu laikā procesa dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā.
