Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) uzskata, ka Latvijas Radio 1 programmā no rīta pārāk maz skan latviešu mūzikas, tādēļ, viņasprāt, latviešu mūzikas īpatsvars šajā programmā būtu jāpalielina.
Kultūras ministre vēlētos LR1 vairāk latviešu mūzikas (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šādam kultūras ministres viedoklim šodien piekrita arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātes Janīna Kursīte-Pakule (V) un Inguna Rībena (V).
«Man ir jautājums, kā mēs varam palielināt latviešu mūzikas īpatsvaru Latvijas Radio. Francijā šis īpatsvars ir 40%, bet Latvijas Radio tie ir 8%. Ja Latvijas Radio 1 par 10% palielinātu latviešu mūzikas skanējumu, tad tas ļoti atvieglotu mūsu mūziķu profesionāļu dzīvi, jo tas ir viens no veidiem, kā veicināt atalgojuma pieaugumu. Es klausos katru rītu Latvijas Radio 1 no plkst.7 līdz 9 un jau sešus mēnešu esmu veikusi rūpīgus pierakstus par to, kas šajās divās stundās skan,» stāstīja ministre.
Latvijas Radio valdes loceklis Jānis Siksnis skaidroja, ka, piedaloties konkursā uz Latvijas Radio vadītāja amatu, izvirzīja mērķi šajās rīta stundās atteikties no mūzikas, jo Latvijas Radio 1 ir vairāk informatīvs radio, kuram būtu jātiecas uz labākajiem sabiedriskā radio paraugiem, kas ir, piemēram, Lielbritānijā un Krievijā, kur mūzika neskan nemaz.
Siksnis minēja, ka runas par latviešu mūzikas īpatsvaru ir mūžīga diskusija. Viņš atgādināja laiku, kad Latvijas Radio vadījis Dzintris Kolāts, kura uzstādījums bijis, ka Latvijas Radio 1 ir jāskan tikai un vienīgi latviešu mūzikai. Taču tas nebeidzies īsti labi, tādēļ radio atgriezās pie tā, ka tiek spēlēta gan latviešu, gan ārzemju mūzika.
«Mēs pie tā varam strādāt, jo tas nav nekas neizdarāms. Man pašam arī bieži vien ir pretenzijas pret to, kādēļ izskan viena vai cita dziesma,» pauda Latvijas Radio valdes loceklis.
Viņš skaidroja, ka Latvijas Radio pienākums, kas ir noteikts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ir veidot, fiksēt un saglabāt latviešu mūzikas kultūras dārgumus, novērtēt, saglabāt un izplatīt nacionālo Eiropas kultūras mantojumu. Tas nozīmē, ka Latvijas Radio ir jāieraksta daudzi un dažādi koncertieraksti, sākot no izrādēm Latvijas Nacionālajā operā līdz festivāliem un daudziem citiem ierakstiem, kas notiek koncertzālēs.
«Šajā gadījumā lielākoties stāsts ir par Latvijas Radio 3 »Klasika«, kas nevar lepoties ar milzīgi lielu reitingu, taču, manuprāt, šo programmu Latvijā ir novērtējis ikviens cilvēks, kuram kultūra ir tuva un dārga,» sacīja Siksnis. Patlaban Latvijas Radio daudzas lietas īsteno no saviem ienākumiem, taču radio tam gribētu saņemts valsts finansējumu. Piemēram, gadā tiek veikti apmēram 150 koncertu ieraksti, kam tiek tērēti 56 000 latu. Savukārt par autortiesībām gadā tiek maksāti 240 000 latu, kas arī tiek segts no pašu ienākumiem.
Latvijas Radio valsts budžeta dotācija ir 3,9 miljoni latu, un lielākā daļa no tā aiziet darbinieku algās un samaksā par apraidi. Pārējos izdevumus nākas segt no pašu ienākumiem. Turpinot tā strādāt, Latvijas Radio ir grūti attīstīties un īstenot citus projektus, pauda Latvijas Radio valdes loceklis.
Siksnis minēja, ka Latvijas Radio 5 «Radio Naba» no valsts budžetā prasa 185 000 latu, taču minimālā piešķiramā summa būtu 54 000 latu, kas nodrošinātu apraides samaksu un citus tehniskos izdevumus. Patlaban šīs izmaksas sedz Latvijas Universitāte, taču, ja budžetā izdotos atrast šos nepieciešamos līdzekļus, tad «Radio Naba» projektu varētu pacelt citā līmenī.