Laikā, kad neliela daļa Latvijas sabiedrības ir sacēlusi nepamatotu ažiotāžu par dzimumu līdztiesības grāmatām, TVNET piedāvā sarunu ar trīs aktīvām meitenēm, ko vairums iepazina pēc tam, kad viņas iestājās par pankgrupas «Pussy Riot» tiesībām. Līgai Strazdiņai, Lindai Medenei un Elīnai Feldbergai ir ko teikt par sieviešu tiesībām un lomu sabiedrībā.
Linda: «Ja vērtē pasaules mērogā, Latvijā par cilvēktiesību ievērošanu nevar sūdzēties. Protams, vienmēr ir kur augt.
Mana rūpe ir sieviešu tiesības. Es esmu trakā «femka». Lai arī mums ir daudz sieviešu augstos amatos, manuprāt, joprojām ir strukturālā diskriminācija. Sabiedrībā trūkst izpratnes.
Mums sievietes ir dažos augstajos amatos, ir dažas «lielās, gudrās» sievietes, bet man šķiet, ka viņas ir nedaudz zaudējušas savu sievišķību, viņas ir pieņēmušas vīriešu profilu.
Viņas ir kļuvušas par vīrietēm.
Lielā mērā pašas sievietes pie tā vainīgas – sevi pietiekami neciena, jūtas tā kā zemāk, ka nav līdzvērtīgas.»
Šajā brīdī Linda citē Jurģa Liepnieka izteikumus par jaunām sievietēm politikā: «Jaunās meitenes, it īpaši, ja esat pietiekami glītas, aizmirstiet, ka par jums balsos. Vīrieši par jums nebalsos tāpēc, ka viņi uzskata, ka jūsu vieta ir citur, bet sievietes – aiz skaudības.»
Līga uzskata, ka sieviete politikā var būt varena tikai tad, ja viņa kļūst mātišķa, nevis seksuāli iekārojama. Viņa atzīst, ka jūt sevī dzinuli pierādīt, ka tā tam nav jābūt: «Sieviete var izskatīties fantastiski, būt gudra un sasniegt kaut ko politikā.»
Kuras ir meiteņu ideāli politikā?
Atbildot uz šo jautājumu, meitenes min pasaulē pazīstamāko politiķu vārdus, piemēram, Hilarija Klintone, Angela Merkele.
Vienlaikus Merkele saņem arī kritiku no topošajām politiķēm. Linda viņu uzskata par pārāk vīrišķīgu.
Merkele stumda jauno Francijas premjeru pa sarkano paklāju.
Tas neesot pieņemami.
Savukārt Latvijā viņu cieņu izpelnījusies Lolita Čigāne, kura esot ļoti sievišķīga, bet vienlaikus veiksmīga politiķe.
Savukārt Vaira Vīķe-Freiberga, kura bijusi ļoti sievišķīga un eleganta, vairāk iedvesmojot varu. Līdzīgi esot ar Solvitu Āboltiņu. Meitenes jutušas Saeimas priekšsēdētājas spēcīgo auru, līderismu un spēku. Tajā pašā laikā viņa ir sievišķīga.
Vai Latvijas politiķi uztver sievietes kā līdzvērtīgas politikā?
Meitenes uzskata, ka ne visi Latvijas politiķi daiļā dzimuma pārstāves uzskata par līdzvērtīgām partnerēm politikā. «Sievietēm sevi ir vairāk jāpierāda. Tad, kad viņas sevi pierāda, protams, viņas uztver kā līdzvērtīgas, ja ne uzskata par vēl spēcīgākām.»
Palaimējas, ja publiski pierādi, ka esi gudrāka un spēcīgāka par vīriešiem.
Spēcīgs un pamatots viedoklis paceļ sieviešu vērtību vīriešu acīs. Tas vairo respektu.
Topošās politiķes uzskata, ka dāmām politikā jāvalkā apģērbs, kas izceļ viņu sievišķību. «Ja tu esi sieviete, tad nezaudē savu sievišķību!» Taču jāatceras arī par līdzsvaru. Līga: «Sieviete politikā var uzvilkt klasisku kostīmu, taču tam apakšā var būt ļoti sievišķīga blūze. Apkārtējiem jāsaprot, ka tu esi ļoti nopietns cilvēks, taču arī sieviete.»
Līga ir pārliecināta, ka viņa, arī darbojoties politikā, neieplūdīs pūlī un nekļūs par pelēko peli.
Elīna: «Sievietei politikā jābūt pašpārliecinātai, jāparāda sava stāja. Tas, ka esi sieviete, nav kaut kas slikts. Tas ir labi un forši.»
Meitenes ir pārliecinātas, ka sievietes politiķes karjeru var apvienot ar mājas darbiem un bērnu audzināšanu. Līga ir pārliecināta, ka
sievietei politiķei jābūt labam vīram.
Elīna pauž viedokli, ka nekas nav neiespējams. Ja labi grib, visu varot. «Ir jābūt saprotošai, stiprai, vienotai un mīlestības bagātai ģimenei. Domāju, ka tad nav problēmu.»
Līga atgādina ieteikumus, ka sievietei vispirms vajadzētu nodibināt ģimeni, pirms viņa dodas politikā. Taču viņai pašai, visticamāk, būs otrādi.
Meitenes akcentē vispārzināmo patiesību, kas bieži vien tiek aizmirsta, – bērni jau nav tikai sievietei. Arī par mājas darbiem un maltītēm var rūpēties vīrietis, vecvecāki un vēlāk – paši bērni.
Negrib kuru katru
Patlaban nevienai no meitenēm nav stabilu attiecību. Pirmkārt, tam neesot īsti laika. Bet, otrkārt, viņas nevēlas saistīties ar «kuru katru».
Līga: «Man šķiet, ka mēs visas trīs esam šobrīd nonākušas tādā dzīves posmā, ka kāds cilvēks var ļoti patikt, taču jāizvērtē, vai šis cilvēks būs spējīgs iet tev līdzi. Ir riktīga skala, kas tam vīrietim ir jāiztur.»
Elīna atzīst, ka meklē unikālu, vienreizēju vīrieti. «Tādu cilvēku atrast nav vienkārši, bet es tam joprojām ticu. Varbūt tas ir utopiski. Bet tad, kad es šādu cilvēku atradīšu, uzreiz zināšu, ka ir īstais.» Elīna vēlas saistīties ar cilvēku, ar kuru varētu būt kopā arī pēc vairākiem gadu desmitiem.
Arī Linda skaidro, ka attiecības nevar veidot tikai tāpēc, lai tādas būtu. Tam piekrīt arī Līga: «Mūsu laiks ir pārāk dārgs, lai to tērētu cilvēkam, kurš, iespējams, pēc pusgada vai gada varētu pazust, jo saprastu, ka viņam tas ir par daudz, ka viņš netur līdzi. Kāda jēga?»
Meitenes smejas – ja viņām izdosies piepildīt savus utopiskos sapņus par vīriešiem, neradīsies arī ģimenes problēmas.
Runājot līdzībās, Elīna apgalvo, ka viņai neder princis baltā zirgā – vajagot melnu zirgu. «Mana dzīve nekad nav bijusi pēc klasiskajiem rāmjiem. Vienmēr bijis kaut kas tāds, kas pagriež to kājām gaisā.» Viņai patīk nenormālas situācijas, kurās kaut kas jūk un brūk.
Savukārt Līga vēlas sagaidīt princi tumši rudā zirgā, kādu viņa nesen noskatījusi Kleistos.
