ASV Persijas līcī rīko karaflotes manevrus (46)

Tikmēr Irānas armijas elites vienību - Revolūcijas gvardes - komandieris ģenerālis Muhameds Ali Džafari paziņojis, ka gadījumā, ja Irāna tiks pakļauta uzbrukumam, tā izvērsīs pretuzbrukumu pret Hormuza šaurumu, ASV armijas bāzēm Tuvajos Austrumos un Izraēlu.

Starptautiskajos atmīnēšanas manevros, kas notiek no 16. līdz 27.septembrim, piedalās vairāk nekā 20 valstu bruņoto spēku pārstāvju, Manamā, Bahreinā, apliecināja ASV karaflotes Centrālā pavēlniecība.

Karaflotes kuģi «piedalīsies aizsardzības uzdevumos, lai Tuvo Austrumu starptautiskajos ūdensceļos nosargātu navigācijas brīvību un sekmētu reģionālo stabilitāti», teikts paziņojumā.

Kuģi atbildēs «simulētam jūras mīnu uzbrukumam starptautiskajos ūdeņos un attīrīs jūras ceļus, lai atjaunotu navigācijas brīvību». ASV amatpersonas apgalvo, ka manevri nav vērsti pret Irānu vai kādu citu valsti, bet to mērķis ir uzlabot sabiedroto un to partneru atmīnēšanas spējas.

«Šie manevri tiek rīkoti saistībā ar mīnām un starptautiskajiem centieniem atbrīvoties no tām,» sacīja ASV karaflotes Persijas līča reģiona komandieris viceadmirālis Džons Millers. Paziņojumā uzsvērts, ka tie ir «visādā ziņā ir aizsardzības vingrinājumi».

Tajā pašā laikā ģenerālis Džafari preses konferencē Teherānā svētdien brīdināja, ka gadījumā, ja Irāna kļūs par militāra uzbrukuma upuri, tā varētu izstāties no Kodolieroču neizplatīšanas līguma.

Hormuza šaurums, pa kuru tiek transportēta trešā daļa pasaules naftas, kļūs par leģitīmu mērķi, ja Irānai tiks uzbrukts, brīdināja Džafari.

«Šī ir Irānas deklarētā politika - ja reģionā izraisīsies karš un Islāma Republika tiks iesaistīta, ir dabīgi, ka Hormuza šaurums, kā arī enerģijas tirgus pieredzēs sarežģījumus,» sacīja ģenerālis.

ASV armijas bāzes - kā tās, kas ir izvietotas Bahreinā, Kuveitā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Saūda Arābijā - arī būs leģitīmi mērķi atmaksas operācijām - Irānas raķešu apšaudēm vai Teherānas sabiedroto uzbrukumiem, norādīja Džafari.

«ASV [pozīcijās] ap Irānu ir daudzas vājas vietas, un to bāzes atrodas gvardes raķešu sasniedzamības zonā. Mums ir arī citas iespējas, it īpaši jau saistībā ar musulmaņu atbalstu Islāma Republikai,» skaidroja ģenerālis.

Teherāna uzskata, ka Izraēla nesekmīgi centusies piespiest ASV piedalīties bruņotā uzbrukumā Irānas kodolobjektiem, norādīja Džafari.

«Man nešķiet, ka uzbrukums varētu tikt īstenots bez ASV atļaujas,» apliecināja ģenerālis. Ja Izraēla ar lidmašīnām vai raķetēm uzbruks Irānai, «no Izraēlas nepaliks pāri nekas, ņemot vērā tās izmērus,» brīdināja Džafari.

«Man nešķiet, ka, zinot mūsu raķešu jaudas, kaut viena Izraēlas daļa varētu palikt neskarta. Tāpēc mūsu atbilde [t.i., brīdinājums par iznīcinošo pretuzbrukumu] jau pats par sevi ir iebiedēšanas līdzeklis,» norādīja ģenerālis.

«Uzbrukuma gadījumā mainīsies Irānas pienākumi. Es pieņemu, ka Irāna varētu izstāties no Kodolieroču neizplatīšanas līguma, tomēr tas nenozīmētu traukšanos pēc atombumbas, jo mums ir augstākā reliģiskā līdera edikts» pret kodolieročiem, sacīja Džafari.

Izraēlai un Rietumiem ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis jau tagad ir kodolieroču radīšana. Teherāna vairākkārt šos pieņēmumus kategoriski noliegusi.