Saeima lems par Pilsonības likuma grozījumiem

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā skatīs Pilsonības likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts noteikt, ka ārvalstīs dzīvojošie Latvijas tautieši varēs iegūt dubultpilsonību un kļūt arī par kādas citas valsts, ne tikai Latvijas pilsoņiem, liecina Saeimas sēdes darba kārtība.

Plānots, ka priekšlikumus trešajam lasījumam varēs iesniegt līdz 20.septembrim.

Grozījumi Pilsonības likumā nosaka dubultpilsonības iegūšanu ārvalstīs dzīvojošajiem, Latvijas trimdinieku un viņu pēcnācēju pilsonības saglabāšanu, pilsonības piešķiršanu latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, kā arī pilsonības piešķiršanu valstī dzimušu nepilsoņu bērniem un Latvijas pilsoņu bērniem, kas dzimuši ārvalstīs.

Pilsonības likuma otrā lasījuma redakcijā ir noteikts, ka Latvijas pilsonība būtu saglabājama pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.

Savukārt pilsonim, kurš ir no kādas citas valsts, būs iespēja saņemt atļauju no Ministru kabineta veidot dubultpilsonību. Latvijas pilsonība saglabātos arī personām, kuras, pamatojoties uz likumu, citas valsts pilsonību ieguvušas laulības vai adopcijas dēļ.

Deputāti arī ir vienojušies, ka pilsonību var iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Likuma grozījumi arī noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Būs atvieglota arī pilsonības piešķiršanas kārtība nepilsoņu bērniem, jo viens no bērna vecākiem, reģistrējot jaundzimušo, varēs arī uzreiz atzīmēt ailītē, vai vēlas, lai bērns saņemtu Latvijas pilsonību.

Grozījumos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība.

Deputāti Juridiskajā komisijā ir vienojušies darīt visu iespējamo, lai grozījumus galīgajā lasījumā pieņemtu iespējami ātri un varētu izstrādāt nepieciešamos grozījumus valdības saistošajos noteikumos, lai lielās izmaiņas varētu stāties spēkā jau 2013.gada 1.janvārī.

Pilsonības likums Latvijā nav mainīts 15 gadu. Pilsonības likums tika atvērts 10.Saeimas laikā, un to pārņēma arī 11.Saeima.

Uz augšu