/nginx/o/2018/07/17/10299819t1h509c.jpg)
Augustas ir optimālais īrisu pārstādīšanas laiks. Stādi ir labi nobrieduši, izveidojuši spēcīgu lapu vēdekli un sakņu sistēmu, pie jaunā sakneņa jau var būt ieriesušies snaudošie pumpuri, kuri dos sānu dzinumus jau rudenī vai nākošajā pavasarī. Iespēja, ka pārstādītais īriss uzziedēs nākošajā gadā, ir atkarīga no veiksmīgas apsakņošanās jaunajā vietā un labvēlīgiem laika apstākļiem šajā periodā.
Īrisi jāpārstāda, kad cers sakuplojis, sāk veidot tukšu vidu, pavājinās ziedēšana. Parasti augstie īrisi var augt vienā vietā 3 līdz 4 gadus, bet tas atkarīgs arī no to vairošanās.
Izvēlas siltāko un saulaināko vietu dārzā, dienvidu pusē pie mājas. Var stādīt arī atklātā laukā, bet ne pusēnā un citu augu pārblīvētā dobē. Lieks mitrums var veicināt saslimšanu ar lapu plankumainībām vai pat bakteriālo puvi.
Ja vieta zema, vēlams atrast nelielu pauguru vai slīpumu, lai visi liekie ūdeņi ātri notek.
Pat neilga stādījumu pārplūšana īrisiem var būt nāvējoša.
Īrisu audzēšanai piemērota irdena, ūdens caurlaidīga augsne ar neitrālu vai pat viegli sārmainu reakciju. Īrisi patērē augsnē esošo kalciju, tādēļ augsni pirms stādīšanas ieteicams kaļķot, lietot mēslojumu, kas nepaskābina augsni. Pelni saprātīgās devās īrisiem patīk.
Nedrīkst aizrauties ar pārmērīgu īrisu mēslošanu. Īrisi labi augs jebkurā iestrādātā dārza augsnē, cenšoties to pārmērīgi uzlabot, varam sagādāt sev lielas problēmas. Jaizvairās no organiskā mēslojuma, komposta, kūdras, melnzemes, kā arī no slāpekļa mēslojumiem. Normālā dārza augsnē īrisi lieliski jutīsies pat vairākus gadus bez kādas papildu mēslošanas.
Ja augi veido lielas, tumši zaļas lapas, bet ziedēt pat nedomā, viens no iemesliem būs pārmēslošana.
Ja augsne smaga, mālaina, vēlams iestrādāt tajā rupju smilti vai sijātu granti, to var darīt arī tikai īrisa stādīšanas vietā, ja audzēsim tikai dažus cerus. Vieglā smiltī noderēs mālzemes piedeva.
Īrisa stāds ir lapu vēdeklis, kurš saīsināts līdz apm. 15 cm, sakneņa gabals un saknes, kuras arī saīsinām proporcionāli lapu virsmai. Ja stāda agri, pirms jaunās saknītes izveidojušās, lapas labāk apgriezt vēl īsākas. Nav obligāti vecos cerus pilnība izrakt, var ar nazi atdalīt sakneņus, ar dakšām pacelt un atdalītās cera daļas izvilkt no zemes. Izkustināto augsni ap ceru pieblietē.
Īrisi jāstāda sekli, lai sakneņa virspuse būtu redzama
Pārmērīgi karstās un sausās vasarās to var nedaudz vairāk apraust ar augsni uz apsakņošanās periodu. Stādīšanas vietā izveido bedrīti, kurā ietilpst saknes, vidū pauguriņu, uz kura uzsēdina stādu, pierauš saknes ar augsni un stingri pieblietē. Sausā laikā var apliet. Turpmāka laistīšana būs lieka, īrisiem pietiek ar minimālu augsnes mitrumu. Ja jaunās saknītes vēl īsas, stādu vēlams nostiprināt. To var darīt, piespraužot sakneni pie augsnes ar koka kāsīti, saliektu stiepli, atsienot stādu pie aizmugurē iesprausta mietiņa – ko nu kurš atrod par ērtāku.
Ja īrisus pēc 3–4 gadiem plānots pārstādīt, vairāk kā 4 augsto īrisu stādus uz vienu kvadrātmeru stādīt nav ieteicams. Dekoratīvā dobē bagātīgas ziedēšanas efektam var stādīt biežāk, nesadalīt stādus pa vienam, tad gan katru grupu vajadzētu veidot no vienas šķirnes.
Pēc īrisu noziedēšanas ieteicams izlaust ziedkātus līdz saknenin, jo tajos var sākties puve. Lapu virsma jāsaglabā maksimālā, jo tās ražo barības vielas saknenim un ziedpumpuriem. Ja parādās lapu plankumainība, ieteicams tās miglot ar kādu no fungicīdiem pret sēņu slimībām.
Lai īrisi labi pārziemotu, uz ziemu tos ieteicams piesegt. Sevišķi tas attiecas uz jaunajiem stādījumiem un jaunām, mūsu apstākļiem ne visai piemērotām šķirnēm. Nelietojiet kūdru! Nelietojiet materiālus, kas uzsūc un ilgi saglabā mitrumu vai ļoti sablīvējas. Rudenī sakneņus var apraust ar augsni, apbērt ar smiltīm, piesegt ar egļu zariem. Īrisiem mazāk kaitē sals, vairāk tieši atkušņu un kailsalu maiņa, it sevišķi pavasara pusē. Pavasarī liekais segums jāaizvāc savlaicīgi, par vēlu atsegtie īrisi vairāk cietīs salnās.