Šobrīd nav vienprātības par plānu līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām ieviest iespēju balsot internetā. Elektronisko vēlēšanu projekta ieviesēji pauž apņēmību izveidot drošu un kvalitatīvu balsošanas sistēmu deviņu mēnešu laikā, turpretim eksperti apšauba Latvijas spēju to tiešām izdarīt, jo balsošana internetā esot saistīta ar nopietniem riskiem, tā šovakar vēstīja LNT ziņas.
Par vēlēšanām internetā jāizšķiras politiski (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Elektroniskās vēlēšanu sistēmas ieviešana plānota triecientempā. Visam notiekot pēc plāna, balsot internetā varētu gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks jau pēc deviņiem mēnešiem. To paredz Satiksmes ministrijas koncepcija, kuras skatīšanu šodien valdības komitejā atlika.
Vēl nepieciešami papildu saskaņojumi, turklāt valdības sēdē nepiedalījās Satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš ir atvaļinājumā. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji raidījumam atzina, ka nav vienprātības par šo projektu, bet vienlaikus uzsvēra, ka
drošas sistēmas ieviešana tik īsā laikā esot iespējama.
«Ir atsevišķi iebildumi, par ko Satiksmes ministrija šodien bija gatava valdībā diskutēt un aizstāvēt savu pozīciju,» norādīja SM Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis. Savu balsi vēlētāji varēšot nodot ar elektroniskās identifikācijas karti (eID), kurai pieslēgts e-paraksts.
Beļskis LNT ziņām skaidroja: «Tas būs līdzīgi kā balsojot pa pastu, kad cilvēki, kuri vēlēšanu dienā nevar atrasties konkrētajā vēlēšanu iecirknī vai ir ārzemēs, vai kā citādi nevar nodrošināt savu fizisko klātbūtni vēlēšanu iecirknī un vēlas izmantot savas konstitucionālās tiesības. Attiecīgi nedēļu iepriekš būs noteikts termiņš, kurā tad cilvēks var nodot balsi elektroniskā veidā, autentificējoties ar drošu elektronisko parakstu.»
Interneta vēlēšanu ieviesēji gan uzsvēra, ka tehniskos risinājumus būs iespējams izstrādāt, ja valdība un Saeima pēc iespējas ātrāk atbalstīs projektu.
«Šī ir politiskā izšķiršanās – vajag Latvijā interneta vēlēšanas vai nevajag.
Viena lieta ir pieņemt lēmumu, uztaisīt sistēmu, - to noteikti var izdarīt. Bet vēl viena lieta ir – dot iedzīvotājiem noticēt, ka tā sistēma ir tāda, kāda tā ir un tiek pildīti visi tie principi, ko mums paredz Satversme,» intervijā raidījumam teica «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.
Tomēr Latvijas spēju tik ātri ieviest elektronisko balsošanu jau apšaubījusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija.
Valdībā šodien krietni asāk izteicās Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas pārstāvji. Interneta vēlēšanu rezultātus varot falsificēt, turklāt vēl neesot iespējams izstrādāt sistēmu, kas būtu pasargāta no kiberuzbrukumiem. Tāpēc tik maz valstu ieviesušas balsošanu elektroniski.
«Demokrātija ir nevis tiesības balsot, bet arī tiesības skaitīt. Ja mums šeit koncepcijas autori pierādīs, kā tiek realizētas pilsoniskās sabiedrības tiesības skaitīt, tādā gadījumā – uz priekšu! Es neredzu Latvijā šo profesionālo kapacitāti, kas varētu uztaisīt kaut igauņu risinājumu. Igauņiem klājas grūti, pirmie divi tiesas procesi pēc pirmajām vēlēšanām jau bija,» pauda viedokli Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas pārstāvis Māris Alberts.
Koncepcijā paredzēts, ka balsot internetā varēs nevis vēlēšanu dienā, bet nedēļu iepriekš. Turklāt pēc balss nodošanas savu izvēli varēs mainīt. Valdība atkal šo jautājuma varētu apspriest pēc vienas vai divām nedēļām.