Uzziņa - «WikiLeaks» dibinātājs Džūljens Asanžs (1)

Lēmumu piešķirt diplomātisko patvērumu Asanžam Ekvadoras ārlietu ministrs Rikardo Patino skaidroja ar bažām, ka Asanžs varētu tikt izdots ASV, kur viņa dzīvība varētu būt apdraudēta.

Ekvadora bija lūgusi garantijas, ka Asanža tiesības tiks ievērotas un ka viņš pēcāk no Zviedrijas netiks izdots trešajām valstīm, taču tās netika saņemtas, norādīja ministrs.

Ekvadora uzskata, ka Asanža bažas par savu drošību ir pamatotas, un ka Asanžs kļuvis par politiskas vajāšanas upuri, uzsvēra Patino.

Asanžs 19.jūnijā lūdza politisko patvērumu Ekvadoras vēstniecībā Londonā un kopš tā laika uzturas vēstniecības ēkā.

Asanžs tika aizturēts Lielbritānijā 2010.gada decembrī, pamatojoties uz divu Zviedrijas pilsoņu sūdzībām par seksuālu uzbrukumu. Pats Asanžs šīs apsūdzības noraida, lai gan atzīst, ka viņam bijis sekss ar šīm sievietēm. Asanžs uzstāj, ka dzimumattiecībās sievietes stājušās labprātīgi, bet prasības iesniedzējas apgalvo, ka Asanžs viņas izvarojis.

Asanžs baidās, ka gadījumā, ja viņš tiks izdots Zviedrijai, viņš var vēlāk tikt nosūtīts uz ASV, kur viņam var nākties atbildēt uz apsūdzībām par Savienoto Valstu slepeno diplomātisko dokumentu publiskošanu «WikiLeaks» vietnē un draudēt nāvessods.

«WikiLeaks» dibinātājs apsūdzības saista ar nomelnošanas kampaņu pret viņu, lai diskreditētu viņa vadīto vietni, kas publicējusi tūkstošiem slepenu dokumentu par Irākas un Afganistānas karu, kā arī pakāpeniski publisko aptuveni 250 000 ASV diplomātisko telegrammu

Austrālijas interneta aktīvists un bijušais hakeris Asanžs ieņem amatu Zviedrijā bāzētā tīmekļa medija «WikiLeaks» konsultatīvajā valdē, kā arī ir galvenais redaktors šim medijam, kurā tiek publicēti konfidenciāli dokumenti.

Kad tika publiskoti ASV dokumenti par Irākas un Afganistānas karu, Džūljens Asanžs kļuva pazīstams arī kā organizācijas pārstāvis sakariem ar presi. Kā pats apgalvo, viņš pastāvīgi bēguļo no valdībām, kas uzsākušas izmeklēšanu par «WikiLeaks» aktivitātēm.

«Es esmu šīs organizācijas sirds un dvēsele, tās dibinātājs, filozofs, runasvīrs, sākotnējais šifrētājs, organizētājs, finansētājs un viss pārējais,» apgalvo Asanžs.

Viņš ir dzimis Taunsvilā, Kvīnslendas štatā Austrālijā, 1971.gadā. Vecāki iepazinušies demonstrācijā pret Vjetnamas karu un iedēstījuši viņā dumpinieka garu. Vecāki vadīja ceļojošu teātri, tāpēc zēna gados viņam bieži nācās ceļot no vienas vietas uz citu un Džūljens dabūjis mācīties 37 dažādās skolās.

17 gadu vecumā Asanžs pameta vecāku pajumti. Pēc aiziešanas no vecāku mājām viņš Melburnā kādu laiku dzīvojis uz ielas, vēsta Austrālijas mediji.

Internets vienmēr bijis viņa īstā kaislība un, vēl būdams padsmitnieks, viņš iesaistās datoristu pagrīdē. 1991.gadā gan Asanžs nonāk tiesas priekšā par nelikumīgu datorsistēmu uzlaušanu un pēc trīs gadus ilga tiesas procesa viņam tiek piemērots 2100 Austrālijas dolāru liela sodanauda.

Asanžam no iepriekšējām attiecībām ir dēls Daniels, kurš tagad ir 21 gadu vecs. Daniels ir ieguvis bakalaura grādu datorzinībās un strādā programmu dizaina kompānijā.

No 2003. līdz 2006.gadam Asanžs studēja matemātiku un fiziku Melburnas universitātē. Viņš studējis arī filozofiju un neirozinātni, taču nevienu mācību kursu nav pabeidzis.

Asanžs sludina, ka tic «radikālajai demokrātijai» - tajā augstākā vara ir tīmekļa aktīvismam, bet caurskatāmība izgaismo valdību slepenos darījumus.

«Kad valdības beigs spīdzināt un nogalināt cilvēkus un kad korporācijas beigs ļaunprātīgi izmantot tiesu sistēmu, tad, iespējams, būs laiks vaicāt, vai vārda brīvības aktīvisti atbild par saviem darbiem,» atbildot kritiķiem, sacīja Asanžs.

Asanža hakera karjera aizsākās 1980.gadu beigās, bet jau 1992.gadā viņš atzina vainu 24 apsūdzībās par datorsistēmu uzlaušanu. 1994.gadā viņš sāka strādāt par programmētāju.

Asanžs veica pētījumu, kas tika iekļauts 1997.gadā iznākušajā grāmatā «Underground: Tales of Hacking, Madness and Obsession on the Electronic Frontier» («Pagrīde: Stāsti par datorsistēmu uzlaušanu, trakumu un apsēstību uz elektroniskās robežas»). Tajā detalizēti izklāstīti starptautiska hakeru grupējuma varoņdarbi.

Medijs «WikiLeaks» tika izveidots 2006.gadā, un Asanžs kļuva par tā galveno redaktoru. Par «WikiLeaks» darbu viņš saņēmis vairākus apbalvojumus, arī starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas «Amnesty International» mediju balvu 2009.gadā par publikāciju «Asiņu kliedziens - prettiesiskās slepkavības un pazušanas» Kenijā.

Tajā pašā laikā daudzas valdības kritizē «WikiLeaks» par konfidenciālu dokumentu nopludināšanu, dažas arī apsver iespējas, kā pret organizāciju varētu tikt uzsākt tiesvedība.