Satversmes tiesa (ST) līdz 8.oktobrim ir pagarinājusi termiņu, kurā jāsagatavo tā sauktā «Krājbakas» lieta, kas tika ierosināta pēc komponista Raimonda Paula, izdevniecības «Žurnāls Santa» līdzīpašnieces Santas Ančas un citu personu iesnieguma, aģentūru LETA informē ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa.
Tiesa pagarinājusi «Krājbankas» lietas sagatavošanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pauliņa paskaidroja, ka lietas sagatavošanas termiņš tika pagarināts tās sarežģītības dēļ. «Kad lieta tiks sagatavota un būs zināmi tiesneša apsvērumi par to, varēs noteikt, vai lietu skatīs atvērtā vai rakstveida procesā,» piebilda Pauliņa. Pēc lietas sagatavošanas tiks noteikts tās izskatīšanas datums.
Jau ziņots, ka šī gada martā ST pieņēma izskatīšanai vairāku cilvēku, tostarp komponista Raimonda Paula un izdevniecības «Žurnāls Santa» līdzīpašnieces Santas Ančas, pieteikumu saistībā ar «Krājbanka» palikušo naudu.
Lieta ir ierosināta par Kredītiestāžu likuma 179.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 105.pantam un Kredītiestāžu likuma 179.panta 2.daļas atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Lēmums par lietas ierosināšanu pieņemts 8.martā.
Kredītiestāžu likuma 179.panta 1.daļa noteic, ka lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators. Lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar FKTK un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.
Savukārt Kredītiestāžu likuma 179.panta 2.daļa noteic, ka lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai FKTK pieteikuma var atcelt tiesa, ja šāda lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.
Tikmēr Satversmes 92.pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu, nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, kā arī ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
Savukārt Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu, īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu un īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Kā informēja Amoliņa, 2011.gada 13.decembrī Rīgas apgabaltiesa pēc FKTK pieteikuma ierosināja «Krājbankas» maksātnespējas lietu. Maksātnespējas procesa administratoram esot iesniegti vairāki kredītiestādes sanācijas priekšlikumi, kas ir noraidīti.
Konstitucionālās sūdzības iesniedzēji - Anča, Pauls, Jevgēnija Dimpere un Ina Inkēna - norāda, ka sanācijas mērķis ir atjaunot kredītiestādes maksātspēju un apmierināt visus likumīgos kreditoru prasījumus. Savukārt bankrota procedūras gadījumā pamatmērķis ir šos kreditoru prasījumus apmierināt «pēc iespējas pilnīgāk».
Pieteikuma iesniedzēju skatījumā, kredītiestādes kreditoru intereses efektīvāk un pilnīgāk var aizsargāt tieši sanācijas procesā. Sanācijas piemērošana un no tās izrietošā maksātspējas atjaunošana ir primārais mērķis kredītiestādes maksātnespējas iestāšanās gadījumā. Kredītiestāžu likuma 179.panta regulējums, kas FKTK negatīva lēmuma gadījumā liedz kreditoru sapulcei patstāvīgi lemt par sanācijas piemērošanas lietderību, ierobežo kreditoru likumiskās intereses, tostarp kreditoru tiesības lemt ar viņu īpašumu saistītus jautājumus. Tāpēc minētā norma esot pretrunā ar Satversmes 105.pantā garantētajām tiesībām uz īpašumu.
No Kredītiestāžu likuma 179.panta 2.daļas normas izriet, ka tiesas kontrole pār lēmuma tiesiskumu, kas pieņemts attiecībā uz kredītiestādes sanāciju, var tikt īstenota vienīgi gadījumos, kad ir pieņemts lēmums par sanācijas piemērošanu. Turklāt lēmumu iespējams pārsūdzēt tikai gadījumos, kad šāds lēmums ir pieņemts viltus, spaidu vai maldības ietekmē. Līdz ar to lēmuma, ar kuru nolemts sanāciju nepiemērot, pārsūdzības iespēja kreditoru sapulcei vispār neesot paredzēta. Šāds regulējums neatbilst Satversmes 92.panta 1.teikumam, uzskata pieteikuma iesniedzēji.
Kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījumam «Panorāma» iepriekš skaidroja advokāts Egils Radziņš, sūdzības iesniedzēju ieskatā, patlaban tiek pārkāptas cilvēku tiesības lemt un rīkoties ar viņu īpašumu. Proti, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmo daļu lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators, bet sanācijas plāns stājas spēkā pēc apstiprināšanas FKTK un kreditoru sapulcē. Ir zināms, ka FKTK savu atbildi sniegs februāra beigās, taču kreditoru sapulce vispār nav sasaukta.
Sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka pretrunā Satversmē garantētajām tiesībām ir kārtība, kādā tiek atmaksāti atgūtie līdzekļi. Proti, prioritāri atgūtie līdzekļi tiek novirzīti Noguldījumu garantiju fondam, tad seko darbinieki un citi, un tikai tad seko kreditori.
Pauls, kuram «Krājbankā» bija aptuveni 700 000 latu, no kuriem atgūti tikai 70 000 latu, raidījumam pauda viedokli, ka pašiem kreditoriem ir jālemj par to, kam atdot naudu. Viņš arī norādīja, ka neviens neuzskata par vajadzīgu viņu kā kreditoru oficiāli informēt, kas notiek bankā.
Kā ziņots, jau iepriekš Pauls aģentūrai LETA pauda viedokli, ka «Krājbankas» klientu nauda ir vienkārši nozagta. «Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un FKTK atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta «airBaltic». Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.
«Krājbankas» maksātnespējas administrators auditorfirma «KPMG Baltics» secinājusi, ka neviens no saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, tāpēc tā FKTK ieteica sākt bankas bankrotu. Kopumā tika iesniegti četri sanācijas piedāvājumi.
No «Latvijas Krājbankas» kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).