«Man ir izmisums, nezinu, ko darīt... Izīrēju istabu savai draudzenei, bet viņa sāk iejaukties mājas un ģimenes lietās un pat audzināt manu mazo princesīti. Viss sāk notikt pēc viņas prāta, lai gan sākumā tika runāts, ka viss būs tā, kā noteikšu es. Lūdzu, palīdziet,» padomu lūdz Sieviešu kluba lasītāja innucis. Situāciju komentē psiholoģe Diāna Zande.
Patiesībā ir tik dīvaini, ka šādas situācijas rodas un mēs labprātīgi kādam atļaujam sev kāpt uz galvas, turklāt ilgstoši. Brīdī, kad draudzene sāk koriģēt bērnu, svarīgi pateikt: «Tu esi mana draudzene, bet bērna mamma esmu es. Vienojamies!»
Tātad, kur šajā situācijā ir problēma? Tā, ka pastāv dalītas lomas! Vienā lomā abas sievietes ir draudzenes, bet otrā – viena no viņām ir īrniece.
Un šajā brīdī ir jāspēj nodalīt draudzeņu attiecības no finansiālajām.
Turklāt apzīmējums «draudzenes» nenozīmē ne jaukšanos otras dzīvē, nedz arī draudzenes ielaišanu savējā.
Jāsaprot, ka šajā situācijā ir «divi dejotāji» un tad, ja viens nāk virsū un otrs to ļauj, tad tik ilgi, cik viņš ļauj, tik ilgi arī tas turpināsies. Šai sievietei vajadzētu sev pajautāt, cik ilgi viņa ir gatava gaidīt, līdz pati sāks rīkoties?
Līdz brīdim, kad draudzene gulēs viņas gultā?!
Un kā lai draudzenei pasaka, ka viņu neapmierina esošā situācija? Tā vienkārši arī teikt: «Klau, kaut kas ar mums notiek! Sākumā man bija ļoti labi un patīkami, ka tu te dzīvo, bet kaut kas te notiek.» Es gan nevaru pateikt priekšā vārdus, kā par šo situāciju runāt, ko, iespējams, šis cilvēks gaida, bet ir jārunā, viņai pašai ir jārīkojas!
Tad, ja sieviete baidās runāt, lai nesabojātu draudzeņu attiecības, tad ir jautājums, kuras attiecības viņai ir svarīgākas – attiecības ar savu ģimeni vai attiecības ar draudzeni, un vai tiešām attiecības ir jāsabojā?!
Vai, runājot ar draudzeni tieši, vienīgais iznākums ir sabojāt attiecības? Varbūt nē, bet, protams, arī tāds risks pastāv.
Tātad svarīgi sev pajautāt:
ar ko es esmu gatava maksāt par to, ka man nedaudz lētāk ir jāmaksā par dzīvokli?!
Un kas tad man ir svarīgāks, un ko es galu galā gribu?
Tomēr vārdus, ko teikt draudzenei, šai sievietei ir jāizvēlas pašai, saprotot, kā vispār šāda situācija varēja izveidoties un viņa otram cilvēkam ir atļāvusi tik ļoti koriģēt savu dzīvi.
Viens variants ir ļoti strikti pateikt: «Ej prom!», bet otrs variants ir vienkārši izrunāties un teikt: «Klau, man šķiet mums kaut kas ir nedaudz sajucis. Mēs kā draudzenes varam aiziet un kopā izpriecāties, bet mana ģimene ir mana ģimene, un man ir svarīgi, lai tu dzīvo savu dzīvi. Un tad, ja mēs par to nevaram vienoties, varbūt tomēr nedzīvojam kopā – eksperiments neizdevās»,» tā Diāna Zande.