Darbs birojā kaitē mugurai

By nyuhuhuu No real name given + Add Contact

FOTO: www.flickr.com

Lielākā daļa cilvēku, kuru darbs ir saistīts ar ilgstošu sēdēšanu pie datora, cieš no dažādiem muguras sāpju veidiem.

Pētījumā, ko veikusi farmācijas firma TEVA Baltic, noskaidrots, ka 83% biroju darbinieku cieš no dažādām sāpēm, turklāt arvien biežāk par sāpēm sūdzas cilvēki, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu. 45% aptaujāto paši apzinās, ka sāpju iemesls ir sēdošs darbs un bieži vien nepareizi iekārtotas darba vietas. Aizpagājušajā gadā notikušās FINBALT iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka tieši mugurkaula slimības ir biežākās no visām, kas cilvēkiem tiek diagnosticētas un ārstētas.

Sāpes un saspringums

Sūdzības par muguras sāpēm ierindojas otrajā vietā aiz sūdzībām par galvassāpēm. 21% sieviešu un 10,5% vīriešu norādījuši, ka cieš no mugurkaula kakla daļas sāpēm. Ne vien sāpes sprandā, plecu joslā un muguras jostas daļā, bet arī sasprindzinājuma sajūta šajos rajonos ir pazīme, kas liecina, ka darba vieta nav pareizi iekārtota un cilvēks sēž nepareizi, tādā veidā ik dienu sev nodarot kaitējumu.

Sāpes mugurkaula kakla daļā var radīt ne vien slimības, bet arī biomehāniskas izmaiņas apkārtējās struktūrās. Kaut gan mugurkaula kakla daļas

sāpes bieži tiek ārstētas no trīs līdz sešiem mēnešiem, tomēr 14% gadījumu sāpes atkārtojas

un ar laiku var kļūt hroniskas.

Nevajag gaidīt un ciesties

Lai gan cilvēki, kuri saskārušies ar muguras sāpēm, lielākoties apzinās to cēloņus, viņi tomēr nav gatavi mainīt savu ikdienu, kaut arī palīdzēt izvairīties no muguras sāpēm bieži vien varētu pavisam vienkārši pasākumi – dažu minūšu vingrošana vai īsa pastaiga, lifta nomaiņa pret kāpnēm. Taču cilvēki tam nav gatavi, aizbildinās ar laika trūkumu.

Daudzi arī atzīst, ka nodarbojas ar pašārstēšanos. Sajūtot sāpes, nevajag ciesties un nogaidīt, bet ir lietderīgi izmantot ziedes un plāksterus. Taču nedrīkst aizmirst arī par fiziski aktīvu dzīvesveidu, jo īpaši šis nosacījums attiecas uz biroju darbiniekiem, kuri lielāko dienas daļu spiesti sēdēt pie datora, turklāt dzīvo stresā un saspringumā.

Muguras sāpes nereti saistītas ar nervu iekaisumu.

Normālai vielmaiņai nervu šūnās ir nepieciešami B grupas vitamīni. Pētījumos secināts, ka lielās devās B1, B6, B12 vitamīniem piemīt sāpes mazinošs efekts. Tāpēc B grupas vitamīni lielās devās tiek lietoti kā palīglīdzeklis muguras sāpju ārstēšanai. Tos lietojot terapijā, ir iespēja samazināt pretsāpju medikamentu devas.

Jāsporto, bet uzmanīgi

Cilvēkiem ar muguras sāpēm daudz uzmanīgāk jāattiecas pret sporta nodarbībām. Ļaunumu var nodarīt pārtrenēšanās svaru zālē, nav ieteicamas arī stepa nodarbības vai aerobikas nodarbības, jo tās prasa daudz kustību, kuras muskuļu sistēmai ir nepieciešams amortizēt, bet sāpju gadījumā muskuļi šo darbu nav spējīgi veikt un tas var tikai sarežģīt situāciju.

Tāpēc vislabāk, sajūtot muguras sāpes, ir meklēt to iemeslu un ārstēt, bet periodos, kad sāpju nav, izvēlēties vingrošanu pēc Jozefa Pilatesa sistēmas vai kalanētiku.

Inese BLUMBERGA, medicīnas doktore, neiroloģe, osteorefleksoterapeite:

– Runājot par sāpju remdētājiem – pretsāpju ziedēm vai plāksteriem –, tos ieteicams lietot, tiklīdz sajūtamas sāpes mugurā vai cilvēks jūt muskuļu pārlieku sasprindzinājumu. Šo pirmo palīdzību nevajadzētu atlikt, jo stāvoklis ar laiku var kļūt vienīgi sliktāks. Ja ir sajūta, ka pēc ilgākas ziedes vai plākstera lietošanas situācija neuzlabojas, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta. Pastāv mīts, ka karsta vanna vai pirts ārstē sāpes – tā pilnīgi noteikti nav taisnība. Lai gan pirmajā mirklī var šķist, ka kļūst vieglāk, nākamajā dienā situācija var tikai pasliktināties. Tāpēc pret sāpēm būtu jālieto atvēsinošie geli, ziedes vai plāksteri. Biroja darbiniekiem ērtāks lietošanā ir pretsāpju plāksteris, jo tas sniedz efektu 12 stundu, turklāt nepastāv risks notraipīt drēbes, kas var notikt, izmantojot ziedi. Turklāt plākstera darbības ilgums paredz, ka diennakts laikā tas jānomaina tikai divas reizes, bet ziede būtu jālieto krietni biežāk.

Marika VIDĒJA, fizioterapeite:

– Lai izvairītos no šīm biroja darbinieku vidū bieži sastopamajām problēmām, pirmām kārtām jāpievērš uzmanība darba vietas iekārtojumam. Ceļiem, iegurnim un galvai jāatrodas vienā līnijā ar monitoru, lai izvairītos no rotācijas jostas daļā. Rakstot plaukstas locītava jāatbalsta pret galdu vai īpašu spilventiņu, arī peles paliktņa izvēlei jāpievērš uzmanība. Krēslam ir īpaša nozīme, to jāspēj pabīdīt zem galda ar visiem roku balstiem, lai, tajā sēžot, mūsu ceļu, gūžu un elkoņu locītavas atrastos neitrālā pozīcijā, veidojot vairāk nekā 90 grādu leņķi.

Zita KRIŠKĀNE, fizioterapeite:

– Sasprindzinājuma sajūta un sāpes ir pirmie simptomi, pēc kuru parādīšanās jāpievērš pastiprināta uzmanība savas muguras veselībai. Jāatceras, ka sāpes ir brīdinājuma signāls par traucējumiem mūsu organismā. Kad tās jūtam plecu vai kakla daļā, starp lāpstiņām un jostasvietā, jāmeklē speciālista palīdzība, lai nepienāktu diena, kad vairs nevaram izkāpt no gultas. Mana pieredze liecina, ka biroja darbinieki vidēji piecus gadus pēc tam, kad ik dienu ir nekustīgi un saspringti pavadījuši pie datora, veicot savus darba pienākumus, spiesti meklēt ārsta palīdzību vai vismaz izmantot ziedes un plāksterus sāpju remdēšanai un ārstēšanai, kā arī lietot pietiekami lielas B grupas vitamīnu devas, kas palīdz tikt galā ar sāpēm. Sievietes biežāk nekā vīrieši cieš no muguras kakla daļas sāpēm, savukārt vīriešiem vairāk raksturīgas sāpes jostas daļā. Amerikāņu zinātnieka Dr. G.D.J. Andersona pētījums liecina, ka 48,5% cilvēku savas dzīves laikā saskaras ar kakla daļas sāpēm, bet 60– 70% – ar jostas daļas sāpēm.».

Uz augšu