Armijā nav sieviešu un vīriešu, te ir tikai karavīri. Tā portālam TVNET apgalvo vairākas sievietes, kuras darbojas Zemessardzē. Dāmas uzsver, ka visiem karavīriem neatkarīgi no dzimuma organizācijā ir vienādas tiesības un pienākumi. Viņas nenoliedz, ka ļoti patīk darbošanās ar ieročiem. Tie kļūst par tādu kā «trešo roku», bez kuras karavīri nedodas nekur.
Divus gadus Zemessardzē dienošā Anna (vārds mainīts) stāsta, ka darbošanās šajā organizācijā ir viņas hobijs. «Ja tas sagādā prieku, laimi un labas sajūtas, kāpēc nedarīt?»
Zemessargu pasākumos jaunā sieviete parasti pavada ne tikai brīvdienas, bet nereti arī atvaļinājumus, tostarp bezalgas.
Formas tērpā iespējams «atslēgties» no ikdienas nodarbēm pie datora un televizora. Tāpat Zemessardzes pluss ir aktivitātes dabā un svaigā gaisā.
Lai gan bieži gadās pamatīgi noskrieties un aktīvi darboties, tas palīdz izvēdināt galvu un atjaunot enerģiju. Ikdienā Annai ir sēdošs darbs. Turklāt daudz laika nākas pavadīt mašīnā.
Šeit var izskraidīties un izkustēties.
«Mani aizrauj tas, ka Zemessardzes aktivitātes ir pavisam citādas nekā mani ikdienas pienākumi.»
Sieviete apgalvo, ka viņai nav grūti veikt zemessargu pienākumus.
Arī ieroči, ar ko viņa darbojas, neesot pārāk smagi. Aktivitāšu laikā ierocis kļūst par tādu kā «trešo roku», bez kuras karavīri nedodas nekur.
Nereti brīvie brīži paiet, tīrot ieroci.
Ne tikai sievietes, bet arī vīrieši Zemessardzē devuši vārdus saviem ieročiem. Personificēts tiek arī cits aprīkojums.
Tā kā viņai ļoti patīk zemessargu mācības, nav grūta nedz agrā modināšana, nedz samirkšana lietū, nedz pamatīgā fiziskā slodze.
Pat ja gadās izmirkt un nosalt, uzspīdot saulītei un pārvelkot sausas drēbes, atkal ir iemesls smaidīt un priecāties par dzīvi. «Atkal sejā ir smaids un varu iet tālāk.»
Gan Anna, gan citas Zemessardzē uzrunātās sievietes uzsver, ka jūtas vienlīdzīgas ar karavīriem-vīriešiem.
«Pavēles visiem ir vienādas. To izpildē nav atkāpes, tās visiem jāpilda vienādi.
Sievietēm jātiek līdzi vīriešiem. Neizjūtu nekādu diskrimināciju.»
Pārākumu Zemessardzē neesot izrādījis neviens vīrietis. Arī no priekšniekiem justa tikai pozitīva attieksme. Vienlaikus dzirdēts, ka
karavīru starpā uzliesmojušas romantiskas jūtas.
Tāpat no karavīriem izveidojušās stabilas ģimenes.
Taču personīgi Anna pagaidām ar neko tādu nav saskārusies. «Romantiskām attiecībām nav laika.»
Līdz šim sieviete nav piedalījusies starptautiskās misijās, taču neizslēdz iespēju, ka nākotnē varētu doties karot uz ārzemēm. «Man nebūtu nekas pretī braukt uz reālo karadarbības zonu. Tur varētu iegūt jaunu pieredzi.»
Zemessardzē sastaptās sievietes ir apmierinātas ar te pieejamo pārtiku. «Ir labi, vismaz vēderā ir kaut kas silts.»
Zemessargi saņem arī nelielu atalgojumu par savu darbu, taču Anna uzsver, ka tas noteikti nav iemesls, kāpēc viņa darbojas Zemessardzē. «Tas nav motivējošais. Svarīgāk ir iegūt jaunu pieredzi, zināšanas, kā arī «atiet» no ikdienas.»
Tāpat aktivitātes karavīru formās palīdz mainīt skatu uz dzīvi, «sastrādāties un saliedēties» ar citiem kolēģiem, kā arī nostiprina disciplīnas sajūtu. Liels ir arī gandarījums par paveikto.
Ļoti lielu adrenalīnu sagādā šaušana.
Zemessargi uzsver, ka cilvēki ar militāro pieredzi bieži vien ir lielāki valsts patrioti un būs gatavi tai palīdzēt vajadzības gadījumā. Militārās aktivitātes attīsta arī lielāku atbildības sajūtu. Tās mazina vieglprātīgu un nenopietnu attieksmi.
Militārā joma interesēja jau bērnībā
Anna Zemessardzē dien jau otro gadu, un, iespējams, ar karavīru pienākumiem būs saistīta arī viņas nākotne. Sieviete apsver turpmāku izglītošanos šajā jomā. Zemessardzē darbojas ne tikai vairāki viņas draugi, bet arī draudzenes.
Militārā joma Annas uzmanību saistījusi jau bērnībā, kad viņa bieži uzmērīja tēta formas tērpu.
Patlaban jaunajai sievietei vēl nav bērnu, taču viņa nepretosies, ja viņas atvases nākotnē izvēlēsies dienēt jaunsargos, zemessargos vai armijā. «Ja gribēs, kāpēc ne?» Tomēr, ja bērni vēlēsies doties uz mūzikas skolu, Anna atbalstīs arī to.
Arī piecus gadus Zemessardzē dienošā Ilona ir priecīga, ka var darboties šajā organizācijā. «Nevar paskaidrot, kas man te patīk.»
Tā vienkārši ir dzīve.
Arī viņa uzsver, ka visi karavīri Zemessardzē ir vienlīdzīgi, un te nav dalījuma vīriešos un sievietēs.
Militārajās aktivitātēs neesot problēmas ne ar tualetēm, ne dušām. Tāpat arī naktsmiers kopīgās telpās neradot problēmas. «Mēs visi esam savējie, bieži saprotamies no viena skatiena.»
Lai arī sākumā viss zemessargu apģērbs un aprīkojums šķitis smags, tomēr ar laiku pierasts ar to pārvietoties.
