Laima Kota-Muktupāvela: turki spēj mīlēties līdz sirmam vecumam (69)

Laimas Muktupāvelas vairs nav!

Pēc ilgākas prombūtnes atlidojusi uz Latviju, Laima Kota secina, ka galvaspilsētas ielās ir pazuduši cilvēki. «Eju pa ielu un vairs neredzu cilvēkus. Nav nedz cilvēku, nedz mašīnu. Atceros, cik daudz Rīgas ielās bija cilvēku pirms pāris gadiem un kā ir tagad,» teic Laima. Kopš viņa sakārtojusi savu privāto dzīvi un laimīgi apprecējusies ar turku rakstnieku Ahmetu Kotu, Laima pilnasinīgi bauda dzīvi. Viņa nenožēlo, ka pirms gada pameta darbu un karjeru Latvijā un aizbrauca uz Stambulu. Rakstniece atzīst, ka viņai nav bijis grūti iejusties svešajā zemē. Viņa jau paguvusi sadraudzēties ar citām latviešu un krievu sievietēm, kuras ieprecējušās un izveidojušas ģimenes ar turku vīriešiem.

Lai satiktu bērnus un mazbērnus, apciemotu mammu, parušinātos savas lauku mājas dārzā, kas atrodas Gulbenes novada Tirzā, un pačalotu ar draudzenēm, Laima mēnesi pavadīja Latvijā. «Es esmu laimīga! Bet Tirzā es gribēju rakt un rakt. Pārstādīt puķes un pārnest akmeņus. Vienu vārdu sakot, optimizēt dobes. Man vienmēr ir paticis ķermeni atjaunojošais, fiziski smagais dārza darbs. Dzīvojot Stambulā, uz savu apartamentu balkona audzēju puķes. Balkonu esam skaisti iekārtojuši, lai no rītiem varam uz tā dzert kafiju un skatīties, kā mostas Stambula. No balkona paveras gleznains skats uz Bosfora tiltu un līci,» dzīvi starp divām valstīm salīdzina latviešu rakstniece. «Es vairs neesmu Laima Muktupāvela! Esmu mainījusi savu dzīvi un uzvārdu. Jūtu, ka esmu cits cilvēks, un jūtos ļoti labi. Esmu laimīga, ar dzīvi apmierināta sieviete! Grāmatas ar Laimas Muktupāvelas uzvārdu vairs nebūs. Būs grāmatas ar Laimas Kotas vārdu,» sarunā ar Sejām paziņo latviešu rakstniece.

Bauda dzīvi, nevis berž māju

Laimas jaunā dzīve ir piedzīvojumiem bagāta. Abi ar vīru nebūt nav kūtri mājās sēdētāji. Ahmetam darba dēļ ir ļoti daudz jāceļo, un braucienos viņš dodas kopā sievu. «Tieši tādēļ mums nav un nebūs mājdzīvnieku. Es arī Ahmetam teicu, ka man Stambulā pietiek ar plašajiem apartamentiem, kas mums ir šobrīd. Liela māja prasa papildu uzmanību. Tad jau labāk ar Ahmetu baudām dzīvi, nekā es tīru, beržu un rūpējos par īpašumiem. Esmu to jau darījusi iepriekš. Tādēļ tagad izvēlos dzīvot. Ahmets strādā pie daudziem projektiem, un viņam daudz jāceļo. Viens viņš nebrauc, es dodos līdzi. Pa šo laiku esam daudz kur pabijuši,» viņa stāsta.

Visspilgtāk Laimai palicis atmiņā ceļojums uz Maldivu salām. «Var teikt, ka šo ceļojumu izlūdzos Dievam. Pirms kāda laika manas draudzenes, atzīmējot 50. jubileju, bija Maldivu salās, kas ir kā paradīze zemes virsū. Toreiz nodomāju, ak, cik forši – bungalo un silta jūra. Mana 50. dzimšanas diena bija janvārī, un manos svētkos abi ar Ahmetu aizlidojām uz Malaiziju. Man liekas, ka es pat naktī dzirdēju paradīzes putnu dziesmas. Skaista bija mana dzimšanas diena!» pārdomās dalās Laima.

Latviete Laima ar vīru runā turku mēlē

Cienot vīra dzimto valodu, Laima pāris mēnešus «Fatih» universitātē apguva turku valodu. «Sēdēju vienā solā ar jauniešiem, kuri varētu būt mani bērni. Nokārtoju visus eksāmenus un pat saņēmu sertifikātu. No simts punktiem, ko iespējams saņemt, ieguvu 90 punktus. Ar smadzenēm ir tāpat kā ar ķermeni, tās jāvingrina. Tikai nevajag atrunāties, ka nav talanta, lai mācītos kādu valodu. Tāpat kā trenējam muskuļus, tāpat jātrenē smadzenes, un tad arī galva strādās. Tik cieti pauri jau cilvēkiem nav!

Tagad, kad zinu valodu, Turcijā nepazudīšu, jo varu ar vietējiem iedzīvotājiem sarunāties par jebkuru tēmu. Valoda ir durvis vai vismaz rokturis! Protams, mans vārdu krājums vēl ir ierobežots. Grāmatu turciski es vēl nevaru uzrakstīt, bet varu rakstīt vienkāršiem teikumiem. Tagad mājās ar Ahmetu sarunājos turku valodā; ko neprotu, to «nopļerkstu» angļu valodā. Ļoti daudz lasu turciski – gan avīzes, gan pasakas.»

Apprecoties ar Ahmetu, Laimai izveidojusies kupla saime. Pavisam septiņi pieauguši bērni – četri Laimai no iepriekšējām attiecībām un trīs Ahmetam. Latviešu rakstniece piedalās arī visos turku svētkos un iepazinusi vietējo iedzīvotāju tradīcijas. «Ahmets mani vienmēr ņem līdzi uz vietējiem svētkiem. Viņš lepojas ar mani,» savu dzīvesbiedru nebeidz slavēt Laima.

Vīrs pilnībā apmaksā sievas tēriņus

Lai enerģijas pilnajai rakstniecei būtu interesantāka dzīve, viņa ceļo no Latvijas uz Turciju un otrādi. «Es jau Ahmetam teicu, ka, lidojot uz Latviju, iejūtos citā ādā. Man galva sāk strādāt citādāk. Latvijā man pašai jāpērk benzīns, mašīna jāizved uz tehnisko apskati, jāsamaksā zemes nodokļi, jāsaplāno savs grafiks. Latvijā man ir daudz vairāk lietu, kas saistītas ar materiālo dzīvi. Stambulā ir citādāk. Tur par visu parūpējas un sadzīviskās lietas sakārto mans vīrs Ahmets,» viņa stāsta.

Dzīvojot Turcijā, Laimas garderobē nav tikai vasaras apģērbs. Laima un Ahmets dzīvo Stambulas Eiropas daļā, tādēļ šajos platuma grādos arī mēdz iestāties ziema. «Stambulas laika apstākļus ietekmē ūdeņi. Stambula atrodas starp Melno un Marmora jūru, un pa vidu Bosfora šaurums. Tādēļ mēdz uzkrist sniegs, un vietējiem iedzīvotājiem iestājas panika, ja ārā ir mīnus pieci grādi. Vīrs parūpējas, lai man nesaltu, viņš man nopirka bebrādas kažoku,» atklāj Laima.

Stambulā mainījušies arī Laimas ēšanas paradumi. Vietējie iedzīvotāji ļoti daudz uzturā lieto miltu izstrādājumus, bet rakstniece atturas no tik barojoša ēdiena. «Es nevaru tik daudz ieēst. Garšīgo maizi Stambulā es vairs neēdu. Ar Ahmetu esam vienojušies, ka mums ir dalītais uzturs. Es knābāju zaļumiņus, augļus un dārzeņus, bet Ahmets sev pagatavo to, kas viņam garšo. Katru rītu Ahmets mani lutina ar svaigi spiestu burkānu sulu. Esmu iemācījusies gatavot īstu turku melno tēju un kafiju,» par uzturu stāsta Laima.

Nevajag ar plikumiem uzbudināt vīriešus

Savos 50 gados Laima ir teicamā formā, smaidīga un starojoša. Tas pateicoties laimīgajai laulībai ar turku vīrieti, kurš burtiski Laimu nēsājot uz rokām. Viņa novērojusi, ka Stambulā atšķirībā no Latvijas nav tik pārmērīga tiekšanās pēc veselības un skaistuma saglabāšanas kulta. «Sievietes un vīrieši nesatraucas un dzīvo mierīgi. Sievietes zina, ka apprecēsies un dzīvos ilgi un laimīgi. Es nezinu, kā to vērtēt no veselības viedokļa, bet turku sievietes nestreso par savu izskatu,» viņa stāsta.

Lai arī Laima savu teicamo auguma aprišu dēļ varētu atļauties pikantas minikleitas, viņa ļoti strikti ievēro turku tradīcijas. «Tas nav smuki! Vispār Eiropas sievietēm būtu jāsaprot, ka mazliet piesegtais ir daudz interesantāks nekā atsegtais. Lai bruncītim spīd cauri kājiņa. Taču tie plikumi izraisa vīriešiem erekciju, un pēc tam nav brīnums, ka pēc 40 gadu vecuma viņi, atskatījušies sieviešu kailās kājas, krūtis un plecus, kļūst impotenti. Es negribu par to daudz runāt, bet turku vīrieši spēj mīlēties līdz sirmam vecumam,» atklāj rakstniece.

Laima daudz uzzinājusi arī par musulmaņu vīriešiem un ir pārliecinājusies, ka no musulmaņiem nav ko bīties. Kā piemēru viņa min musulmaņu vīriešu tīrības mīlestību. «Musulmaņi ir ļoti pašorganizēta konfesija. Austrumos ir ļoti strikti higiēnas nosacījumi. Pirms katras lūgšanas viņi mazgājas. Kā veči tur mazgājas ziemā! Pie mošejas strūklakā nomazgā rokas, ausis, matus, muti, izskalo zobus. Ziniet, eiropieši smird! Es gribētu redzēt šitos eiropiešu mīkstmiešus, kuri drebinās: «Oi, oi, auksts ūdenītis!» Ja vairāk mazgātos, tad arī nebūtu piedzīvojuši mēri,» novērojumos dalās rakstniece.

Ieradusies Rīgā, Laima Kota (Muktupāvela) burtiski staro. Latviešu rakstniece tērpusies Austrumu sieviešu antīkā kaftānā ar zīda izšuvumiem, ko iegādājusies kādā Turcijas tirgū. Savu austrumzemju tērpu viņa papildinājusi ar auskariem un kaklarotu ar kaķu figūrām.

Pērn oktobrī apmēram pussimts kāzu viesu klātbūtnē Laima Muktupāvela un Ahmets Kots jāvārdu viens otram teica Ogres dzimtsarakstu nodaļā. Baltā līgavas kleita, kas izšūta ar simtiem pērlīšu, iegādāta Stambulā.