Negribu nosaukt nevienu vārdā, jo nedod Dievs, pēc kāda laika atklāsies, ka viņu darbā ir kaut kādi trūkumi, bet tiešām ir tādi, kas dara darbu atbildīgāk un ieviesuši savā kompānijā uz rezultātu orientētu darbu.
Bet vienā lielā masā tā nav. Lai nevienu nepamatoti neaizvainotu, ir cilvēki, kuri ir spējīgi radīt un strādāt uz rezultātu orientētā vidē, bet viņiem nav izvirzītas šādas prasības. Tad neviens necenšas skriet vilcienam pa priekšu un ieviest savā iestādē šādas vadības metodes.
Nesaucot konkrētus punktus, gribu teikt – jau vairākus gadus bažījos, ka
valsts pārvaldes profesionalitāte diemžēl krītas.
Tā nevis stāv uz vietas, bet patiešām krītas. (..)
Vai jūsu skatījumā valsts pārvalde saņemtu sekmīgu vērtējumu? Vai vismaz četras balles tā ir pelnījusi? Vai tomēr tikai trīs balles?
Mans uzstādījums ir tāds – ja darbs nav orientēts uz rezultātu, netiek prasīta atbildība, cik kvalitatīvi strādā, tā nav sekmīga valsts pārvalde. Lai arī daudz cilvēku tur strādā atbildīgi un godprātīgi, kopumā valsts pārvalde nav sekmīga. Ir pat vairākas politikas jomas, kurās ir milzīgs solis atpakaļ.
Tāpat kā valstī netiek novērtēts cilvēks, arī darbinieks valsts pārvaldē netiek novērtēts. Nav izpratnes, ka, lai kaut ko sasniegtu, pati lielākā vērtība ir cilvēks. Valstī nav kopējas un sakārtotas personāla un atlīdzības politikas. (..)
Viens no pamatnosacījumiem, lai valsts pārvalde būtu maza un efektīva, ir augsti kvalificēti darbinieki. Viens augsti kvalificēts darbinieks izdarīs daudz reižu vairāk nekā pieci nekvalificēti darbinieki. Lai pārvalde būtu maza un efektīva, tai jābūt labi atalgotai. Lai pamatotu labo atalgojumu, jāparāda, kādu rezultātu, labumu sabiedrībai tā dos.
Tāds sava veida apburtais loks...
Jā, valda bailes un nespēja izskaidrot sabiedrībai, ka kvalitatīvs un augsti profesionāls darbs prasa atbilstošu atlīdzību.
Ir bailes runāt par citu atlīdzības līmeni.
Tiek pieņemts – ja visiem ir maz, arī valsts pārvaldē strādājošiem jāsaņem mazas algas.
Viennozīmīgi – nevar vienkārši celt algas. Valsts pārvalde ir būtiski jāmazina skaitliski. Tai pašā laikā ir jāpārkārto tas, kā viņi strādā.
Redzot Valsts kontroles ziņojumus par dažādām jomām, bieži vien var redzēt negatīvus, kritiskus un skaļus vērtējumus. Mēs tos izlasām, apskatām, sabiedrība noelšas, bet tāda sajūta, ka nekas nemainās, ka turpinās tāpat. Vai jums nav līdzīga sajūta?
Uz šo varam skatīties kā uz tortes vairākām kārtām. Kā Valsts kontrole redzam kārtas, kas mainās, un redzam arī tādas, kas nemainās.
Daļā, kur ir runa par likumību, daudz kas ir mainījies. Pamatlietas – lai būtu pareizi sakārtota grāmatvedības uzskaite, lai iespējams izsekot visiem darījumiem, lai viss īpašums būtu uzskaitīts, – ir būtiski mainījušās valsts pārvaldē.
Jā. Kad sākām veikt pirmās finanšu revīzijas par 2006. un 2007. gadu, teicām, ka simtiem miljoni īpašumu nav uzskaitīti, valsts nezina, kas tai pieder un cik tas maksā. Tagad, kad lasīsiet jaunākos finanšu revīziju rezultātus par 2011.gada pārskatiem ministrijās un centrālās valsts iestādēs, redzēsiet, ka gandrīz vairs nav nevienas institūcijas, par ko mēs teiktu, ka tur nav sakārtoti īpašumi. Nepilnības ir tikai dažās un ļoti mazā segmentā. (..)