/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)
/nginx/o/2025/05/14/16842925t1h327f.png)
Pēdējo gadu laikā diezgan bieži esmu rakstījis par Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani. Pilnīgi nepārprotami un nenoliedzami – ir ļoti daudz lietu, par kurām viņam var pārmest. Pat nevis vienkārši var, bet vajag. Tomēr Ukrainas apmeklēšana un palīdzības sniegšana kara postītajai valstij nekādā gadījumā nav starp tām.
Piemēram, Ogres gājēju tilta izgaismošana Ungārijas karoga krāsās, lai solidarizētos ar šo jauko, eiropeisko valsti, – nu jau šķiet pat nedaudz traģikomiski. Vai arī ciemošanās villā pie putina kabatas oligarha un miljardiera avena, par kuru Helmanis sākumā meloja, ka nemaz neesot tikušies, bet pēc tam atcerējās, ka vienkārši nebija sapratis žurnālista jautājumu. Skaisti.
Arī ģeniālā ideja tā paša putina naudas maka porcelāna kolekciju izstādīt Ogres Vēstures un mākslas muzejā. Kad muzejs no šīs idejas atteicās, dome pieņēma lēmumu nepaaugstināt muzeja darbinieku algas, ko iepriekš bija solīts darīt, kā arī muzejā tika sākts finanšu audits. Tāpat pašvaldība izdeva rīkojumu, kas muzeja darbiniekiem aizliedza komunicēt ar medijiem bez saskaņošanas ar pašvaldības Komunikācijas nodaļu.
Muzeja direktori mēģināja atlaist no darba saistībā ar aizdomām par interešu konfliktu un dokumentu viltošanu. Bet vēlāk viņas vietā amatā iecēla eksotisko deju centra direktori. Šīs visas ir tēmas, par kurām jārunā skaļi. Gluži kā par kriminālprocesu pret pašu Helmani par izspiešanu grupā. Vai kriminālprocesu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu, dokumentu viltošanu un pašvaldības finanšu līdzekļu izkrāpšanu.