Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Latvijas Krājbankas» lietas izskatīšana tiesā, kas turpinājās šonedēļ, ir teju vai viena no retajām, kas vismaz pagaidām virzās bez traucējumiem. Tieši slimošana tiesas procesa laikā ir kļuvusi par tik ierastu praksi, ka Latvijā tiek atlikta katra trešā lieta, tā svētdien vēstīja LNT raidījums «Top10».
Tiesnese netiek pensijā
Tā, piemērem, ķīlnieka lomā nonākusi daudzu plašu publicitāti ieguvušu krimināllietu tiesnese Ināra Šteinerte. Skandalozās «Bankas Baltija» sāgas šķetinātāja pārsniegusi likumā noteikto amata pildīšanas maksimālo vecumu – 65 gadus, kas nozīmē – tiesneša mantija būtu jāvelk nost, tomēr pensijā tiesnesi nelaiž, jo jāpabeidz izskatīt iesāktās lietas.
Šteinertei to nav daudz – viena, tomēr pagaidām ar bezgalības piegaršu. Lietu strupceļā novedusi procesa dalībnieku – apsūdzēto un viņu aizstāvju slimošana uz maiņām. «Domāju, ka tas ir saistīts arī ar vēlēšanos novilcināt lietas izskatīšanu. Ja mums pārmet, ka mēs lietas neizskatām saprātīgos termiņos, tad es domāju, ka te daudzkārt tiesa nav vainīga,» tā raidījumam «Top10» atzīst Šteinerte.
Bieži tiesa jāatceļ slimības dēļ
Tieslietu ministrijas statistika liecina, ka
2010.gadā nenotika 35% no visām nozīmētajām tiesas sēdēm,
proti, atlikta katra trešā lieta. Tam iemesls galvenokārt ir procesa dalībnieku slimība. Rīgas Apgabaltiesas informācija liecina, ka ir lietas, kurās slimības dēļ atliek pusi nozīmēto sēžu. Kādā prāvā no 49 sēdēm atliktas 25, no 35 – 23, no 20 atliktas 12.
Tiesnese Šteinerte uzskata, ka šobrīd tiek aizstāvētas tikai vienas cilvēku kategorijas intereses - to, kas ļaunprātīgi izmanto tiesas resursus.
Bet kā tad ar pārējiem procesa dalībniekiem, kam tiesības uz lietas pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā Šteinertei taujāja raidījums. «Man liekas, ka ir pārspīlētas apsūdzēto tiesības – cilvēktiesības, bet ir aizmirstas pārējo - cietušo, liecinieku tiesības,» norāda pieredzējusī tiesnese.
Jaunās izmaiņas normatīvajos aktos neuzlabo situāciju
Lai slimības lapu neizmantotu kā attaisnojošu līdzekli, lai tādējādi nenāktu uz tiesas sēdi, kaut arī personas veselības stāvoklis to atļauj, nesen normatīvajos aktos veiktas izmaiņas.
Proti, darba nespējas lapa papildināta ar veidlapu Nr. 27, kurā ārstam jānorāda, kāds pacientam noteikts ārstēšanās režīms. Ja brīvais režīms, tad slimība nav iegansts nenākšanai uz tiesu. Tomēr tiesnese secina, ka labi domātās izmaiņas nav izdomātas līdz galam un dzīvē nedarbojas.
Šteinerte sakidro: «Šeit ir rakstīts, ka pēc personas pieprasījuma ārsts saskaņā ar normatīviem aktiem norāda ārstēšanās režīmu – mājas, brīvais vai stacionārs. Bet, ja viņš negrib pieprasīt, tad, atnesot mums darba nespējas lapu, es nezinu, vai viņam ir objektīvs iemesls. Man vienalga ir jālūdz atlikt tiesas sēdi un, ja es pieprasu ārstam pēc tam skaidrojumu un viņš uzraksta, ka bija brīvais režīms, tad es tāpat neko nevaru darīt, jo sēde jau ir atlikta.»
Aizdomīgos gadījumos iesaistās Veselības inspekcija
Ja slimo atkārtoti – no reizes uz reizi, un tiesai rodas aizdomas, ka tas tiek darīts, lai procesu novilcinātu, tiek nozīmēta ekspertīze. Te sākas darbs Veselības inspekcijai (VI) Pērn bijuši 20 lūgumi no tiesas, no kuriem 12 gadījumos secināts, ka slimnieks varējis doties uz tiesu. Tas gan nenozīmē, ka izdodas pierādīt ārsta vainu.
«Ne jau varbūt ārsts ir izdevis nepareizi šo atbrīvojumu, bet ir noteikta darba nespēja - viņam bija klepus, ārstēts klepus desmit dienas, temperatūras nav, citu simptomu nav, tad varēja iet uz tiesu. Tas nozīmē, ka
pacients negodprātīgi to izmantoja – jā, viņš uz darbu varēja neiet, bet uz tiesu gan!
Te ir tas moments, ka ne jau ārsts vainīgs, bet negodprātīgi izmanto,» pauda viedokli VI Kontroles pārvaldes vadītāja Valentīna Berga.
Te gan jautājums, vai tiesas pietiekami aktīvi šaubu gadījumos aicina talkā kontrolējošo institūciju.
Zināma atbildība jāuzņemas aizstāvjiem
Ģenerālprokuratūrā (ĢP) gan ir viedoklis, ka ne visus resursus izmantojam, lai cīnītos ar tiesvedībā iesaistīto personu ilgstošu slimošanu. Vienlaikus ĢP Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss vērš uzmanību uz procesa ilgajiem termiņiem ne tikai saistībā ar apsūdzētajiem, bet met akmeni arī aizstāvības dārziņā.
«Te varētu arī aicināt aizstāvības saimi piedomāt, vai aizstāvis var nodrošināt pienākumus, ja bez šīs vienas lietas viņš ir uzņēmies aizstāvību vēl desmit citās. Tad sanāk, ka tajās desmit viņš raksta: lūdzu tiesu atlikt, jo man jābūt citā lietā. Un tā tas notiek pa riņķi, un tiesas sēdes tiek atliktas,» sacīja Juriss.
Valstij nevajadzētu pakārtoties aizstāvības biznesam
Savukārt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis nenoliedz, ka neierašanās uz tiesas sēdēm ir sava veida aizstāvēšanās taktika, proti, ar gadiem zūd noziedzīgā nodarījuma aktualitāte. Novilcinot laiku, vainīgais var cerēt uz mīkstāku sodu.
Maizītis intervijā «Top10» uzsvēra: «Prokuroram neierašanās – tas ir kaut kas ārkārtējs, tiesneša neierašanās – kas ārkārtējs. Zvērinātu advokātu aizstāvības bizness ir privāts bizness, jā, dažkārt es uzskatu, ka lielā mērā valsts šim privātam biznesam ir spiesta pakārtoties, kas nu noteikti tā nevarētu būt.»
Tāpēc Maizītis rosina aizstāvjiem noteikt stingrākus ierobežojumus likumā. «Tas ir tas virziens, kur ir jālauž juristu - procesa dalībnieku - domāšana profesionāli savtīgās interesēs,» norāda bijušais ģenerālprokurors.
Pie vainas arī advokātu darba organizācijas spējas
Turpretim Latvijas Zvērinātu advokātu padome šo kritiku nepieņem - tas esot aizspriedums, ka advokāts aizstāv kāda netaisnību, lai gan nenoliedz – ir gadījumi, kad konstatēts – kolēģis ļaunprātīgi lietu novilcinājis.
«Protams, ka ir gadījumi, kad kolēģiem sakrīt lietas, bet tā ir darba organizācija,
tā nav advokātu pārlieku lielā kāre pēc finanšu līdzekļiem - tā ir elementāra darba organizācija,
» iebilst Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.
Jānis Maizītis norāda uz citu valstu pieredzi – ja apsūdzētā aizstāvis bieži kavē tiesas sēdes, kas jau rada aizdomas par lietas vilcināšanu, tad apsūdzētajam piešķir valsts apmaksātu advokātu vai arī kā sodu liedz praktizēt Augstākajā tiesā.
Saeimā plāno likumdošanas izmaiņas
Skaidrs, ka likumos ir daudz dažādu nepilnību, kas ļauj tiesas procesu vilkt garumā, tāpēc spēkā esošās normas ir steidzami jāuzlabo – par to vienisprātis ir attiecīgās jomas profesionāļi. Likumdevējs jau strādājot pie tiesiskā regulējuma, lai novērstu tiesas procesu ieilgšanu
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne («Vienotība») atzīst: «Viena no svarīgākajām lietām ir šī te lietu atlikšana - slimošana. Lai nebūtu tā, ka liecinieks vai tiesājamais ir salauzis mazo rokas pirkstiņu, izņēmis slimības lapu un nevar atnākt uz tiesu un piedalīties lietā. Tas ir galvenais Juridiskās komisijas uzdevums pašlaik.»