Ceturtdien Sičuaņas provincē Ķīnas dienvidrietumos sevi aizdedzinājuši divi gados jauni tibetieši, kuri vēlāk no gūtajiem apdegumiem mira, piektdien ziņo cilvēktiesību aizstāvju grupas.
Ķīnā pēc aizdedzināšanās miruši divi tibetieši (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kopš 2011.gada sākuma sevi aizdedzinājuši jau 34 tibetieši, tostarp daudzi mūki un mūķenes, šādi protestējot pret Ķīnas varasiestāžu īstenoto tibetiešu kultūras un reliģijas apspiešanu.
Daudzi no viņiem vēlāk no gūtajiem apdegumiem miruši.
Ceturtdien Sičuaņas provinces Abas apgabalā sevi aizdedzināja divi gados jauni tibetieši. Arī viņiem izvēlētais protesta veids beidzās ar nāvi, apliecināja ASV bāzētā organizācija «Starptautiskā kampaņa par Tibetu» (ICT) un kāds tibetiešu budistu mūks šajā reģionā.
Policija šauj cilvēku pūlī
Viņi aizdedzinājās vietējās pilsētas tibetiešu budistu klostera priekšā. Pēc šā incidenta pilsētā tika ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, informēja cilvēktiesību aizstāvju grupas, piebilstot, ka situācija pilsētā ir saspringta jau kopš janvāra, kad policija atklāja uguni pret cilvēku pūli, nogalinot vienu demonstrantu.
Ziņu aģentūrai AFP ar vietējām varasiestādēm sazināties neizdevās. Uz aģentūras zvaniem neatbildēja arī valdības biroji.
Pastiprina represijas
Kopš 2008.gada, kad Tibetas galvaspilsētā Lhasā sākās protesti pret Ķīnas varu, izvēršoties plašos nemieros, Pekina ir ieviesusi stingrus drošības pasākumus, lai savaldītu gruzdošo neapmierinātību tibetiešu apdzīvotajos reģionos.
Ceturtdien varasiestādes svinīgā ceremonijā Lhasā publiski nosauca 6773 «patriotisku un likumam paklausīgu» tibetiešu budistu mūku un mūķeņu vārdus.
Faktiska okupācija
Ķīna pārvalda Tibetu kopš 1951.gada, kad šajā Himalaju reģionā tika iesūtīts komunistu valdības karaspēks, lai to «atbrīvotu».
Daudzi tibetieši vaino Ķīnas valdību viņu kultūras un reliģijas apspiešanā, ko Pekina kategoriski noliedz. Ķīna apgalvo, ka tibetieši baudot reliģisko brīvību un ar investīciju palīdzību Pekina esot uzlabojusi dzīves standartus un modernizējusi šos reģionus.
Tajā pašā laikā Ķīnas valdība ir vairākkārt apsūdzējusi trimdā dzīvojošos tibetiešus, tostarp arī Tibetas garīgo līderi Dalailamu, kūdīšanā uz protestiem, ko viņš noliedz.
Tomēr Dalailama ir paudis pārliecību, ka daudzie tibetiešu pašaizdedzināšanās gadījumi ir Ķīnas īstenotā «kultūras genocīda» sekas, un atteicies nepārprotami aicināt atturēties no šādas protestu formas.