/nginx/o/2018/07/17/10368920t1h1b2c.jpg)
Pētījumi ar laboratorijas pelēm pierādījuši, ka peļu nekontrolētu ēšanu pēc tam, kad pele jau sen ir paēdusi, izraisa noteikta gēnu mutācija. Šādas gēnu izmaiņas ir novērojamas arī cilvēkiem - zinātniekiem izdevies noskaidrot mehānismu, kas izraisa pastiprinātu ēšanu.
«Mūsu dzimtā visi ir resni» nav tikai slinka atruna - neskaitāmi pētījumi pierāda saistību starp gēnu izmaiņām un ekstrēmu lieko svaru. Zinātnieki atklājuši, ka gēnu loma ir negaidīti liela, tomēr nereti netiek novērtēta, lai gan patiesībā no 40 līdz 70 procentiem svara atšķirību starp cilvēkiem nosaka tieši ģenētika.
Jau ilgāku laiku zinātnieki par atbildīgu liekā svara izraisīšanā tur aizdomās proteīnu Brain-derived neurotrophic factor jeb BDNF, un tagad izdevies atšifrēt tā darbības mehānismu. Pētījumā analizēta laboratorijas peļu uzvedība: peles ar BDNF gēna mutāciju apēd par gandrīz 80 procentiem vairāk barības nekā peles bez minētā gēna izmaiņas.
Ēšanas laikā BDNF gēns parasti sūta signālu uz noteiktiem smadzeņu centriem hipotalāmā, izraisot sāta sajūtu. Ja gēns ir pārveidots, smadzeņu neironi nav spējīgi divu hormonu – insulīna un leptīna signālus novadīt uz pareizo smadzeņu centru, tāpēc peles turpina ēst. Tātad BDNF gēna izmaiņas acīmredzot neļauj smadzeņu neironiem darboties pareizi. Pētnieki cer, ka jaunās zināšanas ļaus izstrādāt medikamentu cilvēkiem, kas veicinās BDNF gēna aktivitāti, tā atjaunojot normālu apetītes regulāciju.