Jaunie uztura noteikumi būtiski ierobežos ģenētiski modificētas (ĢM) pārtikas lietošanu, tomēr tie pilnībā neizskauž ĢMO produktus, jo ĢM saturoša augu eļļa un citas izejvielas no ĢM sojas, kukurūzas, rapša, kokvilnas un cukurbietēm var būt konditorejas izstrādājumos, majonēzē, kečupā, tomātu mērcē un citos produktos, teikts vides organizācijas «Zemes draugi» izplatītajā paziņojumā.
Skolēnu ēdienkartē būtiski ierobežos ĢMO produktus (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Aicina ēdinātājus sekot līdzi produktu marķējumiem
Vides organizācija tādēļ aicina ēdinātājus rūpīgi sekot līdzi produktu marķējumiem un neizmantot produktus, kas marķēti kā «satur vai ražots no ĢMO».
Kā norāda «Zemes draugi», neviens vēl droši nezina, kā ĢM pārtika, kas mūsu ēdienkartē parādījusies tikai pēdējos desmit gados, ietekmēs cilvēku veselību. Īpaši tas attiecas uz slimībām, kas var parādīties pēc daudziem gadiem vai tikai nākamajām paaudzēm.
Lielāko daļu ĢM pārtikas drošības pārbaužu ir veikušas pašas biotehnoloģiju kompānijas vai to algoti zinātnieki, nevis neatkarīgi pētnieki vai valsts institūcijas, un pārbaužu dati tiek turēti slepenībā.
Pierāda ĢMO kaitējumu veselībai
Tikmēr arvien vairāk tiek publicēti neatkarīgu zinātnieku pētījumi, kuros iegūtie dati, dzīvniekus barojot ar ĢMO, pierāda ĢMO kaitējumu veselībai. Potenciālie veselības riski, ko var izraisīt ĢM pārtika, ir alerģijas, kancerogēnu vielu pieaugums, pret antibiotikām izturīga zarnu mikroflora, imūnsistēmas darbības traucējumi un neauglība.
Pret ĢM pārtiku jau vērsusies Amerikas Vides medicīnas akadēmija, Īrijas Ārstu asociācija un Indijas ārsti.
«Zemes draugi» uzteic Veselības ministriju un valdību par jauno veselīgāka uztura noteikumu izstrādi un pieņemšanu, kas paredz arī būtisku ĢMO saturošo produktu ierobežošanu izglītības un ārstniecības iestādēs. Vienlaikus aicinot skolas un ārstniecības iestādes, kuras gribētu pilnībā atteikties no ĢM izejvielām, iesaistīties kustībā «Brīvs no ĢMO», kuru Latvijā ir iniciējušas biedrība «Zemes draugi», Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.
Cīsiņiem un frī kartupeļiem saka nē
Jau vēstīts, ka valdības apstiprinātais noteikumu projekts par veselīga un sabalansēta uztura normām skolās, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādēs, kā arī slimnīcās paredz, ka skolēnu ēdienkartē no šā gada 1.jūnija vairs nevarēs iekļaut frī kartupeļus, kā arī cīsiņus un sardeles ar gaļas saturu zem 70%.
Skolēniem nedrīkstēs piedāvāt arī žāvētus, kūpinātus un sālītus gaļas un zivju produktus, rūpnieciski ražotus pelmeņus, saldētas rūpnieciski ražotas kotletes un frikadeles, zivju pirkstiņus, burgerus, gaļas un zivju konservus, mehāniski atdalītu vistas gaļu. Savukārt kā piedevas ēdieniem nevarēs pasniegt majonēzi, kečupu, tomātu mērci un krējuma izstrādājumus.
Vienlaikus skolās ēdiena gatavošanā turpmāk nelietos margarīnu, izņemot to, kas nesatur daļēji hidrogenētus augu taukus, vairākkārt karsētas un pārkarsētas taukvielas, krējuma izstrādājumus, buljona un zupu koncentrātus, sausos ķīseļa koncentrātus, ātri pagatavojamas kartupeļu biezputras (pusfabrikātus), augu eļļu, kas ir ražota no ģenētiski modificētām izejvielām.