Pulverītis kokteiļa glāzē... (65)

Nesen manu draugu vidū iemīļotākais sarunu temats bija šausminošs piektdienas vakars, kad viena meitene no mūsu kompānijas pēc kāda Rīgas deju kluba apmeklēšanas nakti pavadīja slimnīcā. Kas tad īsti ar viņu notika? Agnese (27) stāsta: “Mums ar draudzenēm bija meiteņu ballīte. Cilvēku konkrētajā deju klubā tovakar bija ļoti daudz. Pusstundu nostāvējām pie bāra letes, lai varētu nopirkt dzērienus. Gandrīz visas izvēlējāmies sidru. Glāzes turējām uz bāra letes. Kāda aizgāja padejot, kāda uzpīpēt, taču dzērienus bez uzraudzības it kā neatstājām. Savu sidru biju izdzērusi līdz pusei, kad sajutos ļoti pretīgi, pat dejot negribējās. Šķita, ka man atslābst visi muskuļi, kļūstu ļengana un nespēju vairs kontrolēt savas kustības. Pēc tam notikušo atceros tikai epizodiski. Zinu, ka viena pati stāvēju pie ģērbtuvēm un vilku mugurā jaku. Vēlāk attapos, ka netālu no kluba esmu iegāzusies peļķē. Biju šokā, un man nebija spēka piecelties no ūdens. Zvanīju draudzenēm. Sākumā neviena necēla telefonu, bet vēlāk vienu no viņām man izdevās sazvanīt. Kad draudzene iznāca ārā no kluba, es sāku apjaust, ka man kreisajā pusē ļoti sāp galva. Kārtoju slapjos matus un ieraudzīju, ka mana roka ir asinīs. Devāmies uz slimnīcu. Tur tiku pie četrām šuvēm un diagnozes par smadzeņu satricinājumu. Prasīju, lai man noņem analīzes uz apreibinošajām vielām, taču viņi atteica, ka slimnīcās to dara tikai tajos gadījumos, kad lūdz policija. Man ieteica doties uz Valsts Toksikoloģijas centru, kur, starp citu, par analīzēm ir jāmaksā. Negribēju krāmēties ar policiju, jo man pēc dažām dienām uz ilgu laiku bija jādodas uz ārzemēm, tāpēc devos mājās. Es tikai ceru, ka kāds nepaņēma manu līdz galam neizdzerto sidru un tajā pašā naktī nepiedzīvoja ko līdzīgu. Un vēl mani neliek mierā doma, ka, iespējams, piebērēja mērķis nebiju es, bet kāda cita no manām draudzenēm, jo glāzes mums visām stāvēja kopā.”

Attaisnojums seksam ar svešinieku?

Latvijas policijai nav konkrētu datu par gadījumiem ar dzērienā iebērtām apreibinošām vielām, kaut Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Kārlis Dombrovskis šādus stāstus ir dzirdējis: “Uzskatu, ka tas ir pilsētas mīts, kuru uztur paši klubu apmeklētāji. Mums nav zināmi konkrēti precedenti, kad sieviete klubā tiktu sazāļota, tāpēc nevaru apliecināt, ka šāda problēma pastāv. Tieši otrādi – zinu par gadījumiem, kad sievietes sazāļo bagātus vīriešus un viņi nākamajā rītā pamostas bez maka un rotaslietām.” Arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna stāstus par to, ka sievietēm deju klubos kokteilī tiek piebērti medikamenti vai citas vielas, vērtē piesardzīgi: “Pirms vairākiem gadiem šādu gadījumu skaits patiešām strauji pieauga, taču šobrīd šajā lauciņā ir iestājies klusums. Man šķiet, ka stāsti par pulverīti glāzē bieži tiek stāstīti, lai izvairītos no atbildības par savu rīcību, piemēram, sieviete tā var sevi attaisnot draugu acīs, ja no deju kluba ar svešu vīrieti ir devusies uz viesnīcu. Vismaz mūsu veiktajās analizēs (Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur veic apreibinošos vielu pārbaudi cilvēku izcelsmes analīžu paraugos – red.) pēdējā gada laikā nav atrasti pierādījumi, kas ļautu runāt par to, ka deju klubos dzērienu glāzēs tiek iebērti medikamenti vai citas vielas.” Cits viedoklis ir Rīgas Atkarības profilakses centra Uzticības tālruņa nodaļas vadītāja, ārstei narkoloģei Tatjanai Justai, kura uzskata, ka oficiālās statistikas trūkums neliecina par problēmas neesamību. “Ja sieviete ir cietusi no vardarbības, viņa visbiežāk neiet ne uz policiju, ne pie ārsta uz izmeklēšanu. Es pati zinu divus gadījumus, kad meiteņu dzērienos deju klubos tika iebērtas apreibinošas vielas, lai viņas vēlāk izvarotu. Viena no viņām nākamajā rītā viesnīcā pamodās blakus svešam vīrietim, un ekspertīze apliecināja, ka meitene ir tikusi sazāļota. Otrai paveicās vairāk. Lai arī no deju kluba svešais vīrietis viņu iznesa pus nemaņas stāvoklī un aizveda uz viesnīcu, tomēr, kamēr tika sarunāts numuriņš, jaunā sieviete atguvās un paspēja pa telefonu izsaukt palīgā mājiniekus,” stāsta Tatjana Justa.

Glāze sakausēta ar vāciņu

Kamēr pie mums gan speciālisti, gan deju klubu apmeklētāji runā tikai par atsevišķiem gadījumiem, kad, piemēram, simpātisks vīrietis sievietei uzsauc šampanieti un nemanāmi ieber tajā apdullinošu vielu, tikmēr Lielbritānijā un Krievijā, ņemot vērā ierosināto krimināllietu apjomu, klientu drošības vārdā pie ieejas prestižos klubos ir speciāla videosistēma, kas nofilmē katru apmeklētāju. Neviens apmeklētājs, kurš mēģinātu izstumt pa durvīm “svaigā gaisā” meiteni, aizbildinoties, ka viņai kļuvis slikti, tik vienkārši laukā netiks. Turklāt daudzās izklaides vietās britu bārmeņi dzērienus pasniedz speciālās vienreizlietojamās glāzēs, kas sakausētas kopā ar vāciņu un tievu salmiņu. Ja kāds vēlētos ko piebērt, trauciņu nāktos salauzt. Lielajos klubos štata darbinieku sarakstā ir pat ārsts, kas spēj novērtēt situāciju un izsaukt neatliekamo palīdzību. Tatjana Justa zina teikt, ka arī viņas kolēģi no Polijas ir satraukušies par strauji pieaugošo sieviešu izvarošanu skaitu, kas tiekot veikta pēc “sadraudzēšanās” deju klubā. “Pagājušā gada nogalē poļi pie mums bija atbraukuši pieredzes apmaiņā un stāstīja, ka viņu klubos sieviešu sazāļošana notiek milzīgos apmēros. Viņi interesējās, vai šī tendence nav atnākusi līdz mums,” atklāj Tatjana Justa.

Dārgs prieks

Psiholoģe, Rīgas Atkarības profilakses centra Konsultāciju kabineta motivācijas programmas vadītāja Anna Auziņa pēdējo gadu gandrīz katru piektdienu un sestdienu kopā ar policistiem ir devusies reidos pa Rīgas klubiem un ir gatava Cosmo atklāt savus novērojumus: “Jāatzīst, ka redzu daudz jaunas sievietes, kuras, vērtējot pēc viņu uzvedības, var būt kā pamatīgā alkohola reibumā, tā arī apreibinātas ar medikamentiem vai citām vielām. No malas ir ļoti grūti pateikt, kāds ir īstais iemesls. Taču es pieļauju, ka tas ir alkohols, jo apreibinošās vielas ir pārāk dārgs prieks, tāpēc, manuprāt, par pulverīšiem kokteiļu glāzēs vairāk var runāt saistībā ar ārzemniekiem vai glamūrīgajiem klubiem.” Iepriekšteiktajam piekrīt arī Tatjana Justa, jo viens no biežāk izmantotajiem apreibinātājiem un izvarošanas palīglīdzekļiem GHB jeb nātrija oksibutirāts nelegālajā tirgū maksā aptuveni 20 dolārus gramā. Līdz ar to “medījuma” iegūšana ar tā palīdzību ir visai dārgs pasākums. It sevišķi laikmetā, kad vienas nakts sakari vairs nav tabu un piebērēja noskatītā meitene, iespējams, pēc deju klubā pavadītās nakts pati labprāt nākamajā rītā pamostos viņam blakus. Tad kāpēc vēl joprojām ir vīrieši, kuri sievietes iegūšanā izmanto negodīgus un ļoti bīstamus paņēmienus? “Šie vīrieši neprot veidot attiecības. Viņi grib piepildīt savas fantāzijas, neņemot vērā citu cilvēku jūtas,” uzskata Tatjana Justa.

Kā rīkoties, lai pasargātu sevi no ļaunprātīgas izmantošanas?

*Klubos un diskotēkās nedzer un neēd neko, kas kādu brīdi palicis bez uzraudzības. Apreibinošās vielas var būt pievienotas arī salātiem, zupai vai jebkuram citam pārtikas produktam. *Ja kāds tev piedāvā izmaksāt dzērienu, dodies viņam līdzi līdz bāra letei un seko līdzi sava kokteiļa tapšanas procesam. *Ja izklaidējies kopā ar draugiem, tad visa vakara un nakts gaitā pieskatiet viens otru. Arī mājās vai līdz taksim ejiet kopā un neatstājiet deju klubā draudzeni, kura pēkšņi ir iemīlējusies satriecošā svešiniekā. Un, ja viņas uzvedībā mani krasas izmaiņas, nekavējoties nogādā draudzeni drošā vietā. *Izvēlies atpūtas vietas, kur ir apsardze un videonovērošanas kameras. *Ja rodas aizdomas, ka esi nobaudījusi sazāļotu kokteili, pievērs sev citu apmeklētāju un apsardzes uzmanību, mēģini izsaukt vemšanu. *Nekavējoties par notikušo ziņo policijai! *Ārzemju ceļojumos aicini jauniegūtos draugus nofotografēties, pirms kopā pavadāt laiku. Ja viņi atteiksies to darīt, tad drošāk pazīšanos neturpināt. *Un vēl – tev nav jābaidās sacelt viltus trauksmi. Vislielākā varbūtība, ka ļaundaris tiks notverts un sodīts, būs tad, ja policiju izsauksi piecu minūšu laikā. Arī analīzes jāsteidz nodot pēc iespējas ātrāk, lai konstatētu, ar ko esi saindēta. Šī modrība īstajā reizē un vietā var novērst noziegumu. Rēķinies, ka tavā rīcībā pēc nezināmu vielu nokļūšanas organismā ir tikai 10–20 minūtes, kuru laikā vēl spēsi rīkoties un saukt pēc palīdzības. Kad vielu iedarbība paralizēs tavu gribu, būs jau par vēlu.

Slepenie ieroči Katra no šīm vielām ir viegli noslēpjama dzērienā, turklāt alkohols to iedarbību var tikai pastiprināt. Lūk, kas tev par tām jāzina.

GHB: Citi nosaukumi: gamma-hidroksibutirīnskābe, nātrija oksibutirāts, šķidrais ekstazī. Preparāts, ko izmanto miega un alkoholisma ārstēšanā, kā arī anestezioloģijā. Bezkrāsains šķidrums vai balts pulverītis, kas šķīst alkoholā. Tā Latvijā ir populārākā viela, kuru izmanto izvarošanām un seksuālajiem uzbrukumiem. Pazīmes: miegainība, galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana, redzes traucējumi, samaņas zudums, svīšana, sirds ritma izmaiņas, pēkšņi krampji. Pārdozēšanas gadījumā var izraisīt komu vai nāvi.

Rohipnols:Cits nosaukums: flunitrazepāms. Psihotrops medikaments, kuru izmanto bezmiega ārstēšanai un kas viegli nokļūs melnajā tirgū. Bieži vien iegarena olīvzaļa tablete, kas šķīst šķidrumā. Piemēram, ASV tas ir aizliegto vielu sarakstā, kamēr vairums Eiropas valstu iegādājams aptiekās. Pazīmes: miegainība, sajūta, ka esi piedzērusies, slikta dūša, kustību traucējumi, samaņas zudums, atmiņas traucējumi, apjukums, galvas reiboņi, redzes traucējumi un haotiskums.

Ketamīns: Cits nosaukums: ketamīna hidrohlorīds. Tas ir trankvilizators, kuru izmanto veterinārijā. Pulverītis vai šķidrums, kas izšķīst alkoholā, neatstājot ne vismazākās pierādījumu pēdas. Pazīmes: Halucinācijas, traucēta laika un vietas izjūta, traucēta uztvere, vemšana, samaņas zudums, sastingums, runas traucējumi, nesakarīgums, izteikts nespēks.

Esi modra! *Visas trīs vielas, ja tās ir iebērtas dzērienā, nevar sajust un atpazīt ne pēc garšas, ne smaržas vai faktūras. *Tās izraisa atmiņas zudumu, tāpēc 8 līdz 12 stundas pēc apdullināšanas upuris atrodas reibuma stāvoklī un, iespējams, vēlāk par šajās stundās notikušo neko neatceras. *Šīs vielas iedarbojas ļoti ātri, piemēram, GHB tās ir 15 minūtes un rohipnolam 30 minūtes. Tā kā ķermenī tās saglabājas ļoti īsu laiku, tad pēc notikušā ir ļoti grūti atrast fiziskus pierādījums tam, ka upuris patiešām ir bijis sazāļots.