/nginx/o/2018/07/17/10386348t1hd58b.jpg)
Ja gaidāmās sarunas, vai tā būtu darba intervija vai saruna par citu svarīgu tēmu, kuras rezultāts mums ir īpaši nozīmīgs, jau no domas vien par tās tuvošanos mēs ļoti satraucamies. Ko varētu darīt, lai nomierinātos?
Pavisam skaidrs, ka «100 grami drosmei» nav ieteikumu sarakstā. Varat lietot kādu nomierinošu medikamentu, kuru jums ieteiks ārsts vai farmaceits, bet atcerieties, ka nevajadzētu lietot tādas zāles, no kurām jūs tikšanās laikā smaržosiet «pēc aptiekas». Nelietojiet arī tādus preparātus, kas spēj nomierināt līdz pilnīgai apātijai. Kādam var palīdzēt pašam savi rituāli pirms došanās uz sarunu, iemīļotas dziesmas noklausīšanās vai dungošana pie sevis utt.
Ir arī dažādas fiziskas vai psiholoģiskas metodes, kas var palīdzēt nomierināties, piemēram, elpošanas tehnikas, kas ļauj koncentrēties un noskaņoties gaidāmajam. Savukārt Vadima Zēlanda grāmatās atklātā
realitātes transsērfinga teorija ieteiktu iztēloties, ka saruna jau beigusies un noritējusi lieliski,
apsveikt sevi ar panākumiem, tā it kā pietuvinot sev tieši šādu vēlamo nākotni.
Neirolingvistiskās programmēšanas (NLP) speciālisti ieteiktu izmantot pozitīvo afirmāciju – daudzreiz atkārtotu pareizi formulētu vēlēšanos. Viņi apgalvo, ka tas iekodē zemapziņā programmu vēlmes īstenošanai. Piemēram: «Es ātri un efektīvi atrisinu man priekšā stāvošos uzdevumus. Katrs mirklis man dod iespēju pašrealizēties.»
Ja jūs jau atrodaties sarunu vietā un esat satraucies, gaidot, kad jūs beidzot izsauks, pamēģiniet izmantot šādu metodi, lai nomierinātos, – koncentrējieties uz to, ko jūs redzat vai dzirdat konkrētajā brīdī, un pie sevis to nosauciet, sākot katru frāzi ar vārdiem «es redzu». Piemēram: «Es redzu raibas tapetes uz sienas. Es redzu gleznu pie sienas.»